Aizejošais — atkal vissiltākais
Vējaino, lietaino vasaru un rudeņu, bezsniega ziemu dēļ arvien lielāks satraukums par to, kas notiek ar klimatu, nu ir ne vien lauksaimniekiem, mežu izstrādātājiem, bet pat dabas norisēs līdz šim maz ieinteresētajiem pilsētniekiem. Pirmie ir satraukti, vai nenoslīks raža, vai no mežiem sagatavotos kokmateriālus varēs izvest, otrie vairs īsti nesaprot, kad izdevīgāk atvaļinājumā iet, lai vairāk iznāk saulē gozēties.
Februārī godinām Ramsāres Konvenciju
Kopš 1971. gada 2. februāra, kad Irānā Ramsārē daudzu valstu pilnvarotas personas parakstīja Konvenciju «Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi», katru gadu februāra sākumā atzīmē Pasaules mitrāju dienu. Šogad par galveno datumu bija noteikts 5. februāris, taču iespēju robežās Latvijā dažādi mitrājiem veltīti pasākumi turpināsies vēl visu šo nedēļu. Pašlaik pasaulē šai konvencijai jau pievienojušās vairāk nekā 160 valstis, akcentējot nu jau pāri par diviem tūkstošiem Ramsāres Konvencijai atbilstošu teritoriju aizsargāšanu.
Nedēļas nogalē Ērgļos un Viešūra kalnā ar vērienu norisinājās Latvijas skolu ziemas olimpiskais festivāls, kura ietvaros divas dienas vairāk nekā tūkstotis Latvijas skolu jauniešu cīnījās par godalgām astoņos ziemas sporta veidos. Medaļu kopvērtējumā šogad triumfēja Rīgas Franču licejs, Madonas Valsts ģimnāzija, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija un Siguldas Valsts ģimnāzija.
Gandrīz pēc mēneša pauzes Valmieras hokejisti savā laukumā aizvadīja spēli, tiekoties ar principiālajiem pretiniekiem HK Tukums. Mājiniekiem nācās atzīt tukumnieku pārākumu ar 3:5, vārtus valmieriešu labā guva Lauris Žagariņš un Pauls Krūmiņš (2).
Latvijas telpu futbola asociācijas 1. līgas kārtējā spēlē VALMIERA GLASS VIA futbolisti svētdien izbraukumā Ludzā ar 9:2 uzvarēja šī turnīra vājāko komandu SK Latgols.
Valsts kanceleja sadarbībā ar Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūtu ir publicējusi plašu informatīvu materiālu «Ieskats Latvijas vēstures svarīgākajos jautājumos».
Gluži vai jāpateicas Anderam Pālsovam, Rīgas Ekonomikas Augstskolas rektoram, par viņa nevēlēšanos apliecināt savas prasmes «iezemiešu mēles» pārvaldīšanā. Šis skandāls ļāva mums daudz ko uzzināt par daža latvju politiķa, uzņēmēja vai cita «viedokļu līdera» attieksmi pret dzimto valodu. Lietas, ko nemaz negribētos uzzināt.
Naudas trūkums laukos negatīvi ietekmējis lauksaimnieciskajā ražošanā izmantoto dzīvnieku veselību. Jūtams, ka mazāk sauc talkā veterinārārstu, tādēļ ganāmpulkos parādās problēmas, ko sākotnēji saimnieks neaptver un atbildīgi nenovērtē. Dakteri saukt esot dārgi, tādēļ vairāk darīt sāk pats. Taču ir lietas, kur nav vietas šādai pašdarbībai, ko pats nemaz nedrīkst uzsākt. Finālā var sanākt sods par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku. Ir bijuši šādi gadījumi. Saimnieka visbiežākā atbilde: nezināju, ka to darīt nedrīkstu! Nezināšana neatbrīvo no atbildības pret tiem, ko esi pieradinājis.
Zumzumīte ir brīnumjauka ņufaundlendu meitene, un viņas sirdsdarbiņš nu jau vairākus gadus ir — būt par klausītāju. Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā lielais, labsirdīgais suns klausās pasakas un dāvā savu klātbūtni mazajiem lasītājiem. Šoreiz tās ir meitenes no Pārgaujas — Annemarija, Paula un mazā Justīne.
«Meža meitas» — savādi valdzinošais nosaukums piesaistīja. Grāmata ilgi plauktos neaizkavējās un pa lielo grāmatnīcu topiem gana izdzīvojās, tika nominēta kultūras balvai kā «Gada pārsteigums». Izlasīju ar interesi, kas kļuva vēl lielāka, kad uzzināju, ka autore ir kādreizējā mazsalaciete — SANITA REINSONE. Nu Sanitai tā jau mazliet tā kā vakardiena: nesen iznākusi otrā grāmata, šis nosaukums piesaista ne mazāk: «Kus mul patarei!»