Šis ir pirmais pavasaris, kad ne viens vien valmierietis — lielāka vai mazāka zemes pleķīša apsaimniekotājs — jūtas tā kā apdalīts, jo Valmierā, lūk, kādam alkohola tirdzniecības bizness likās vitāli svarīgāks par dārzkopības un mājsaimniecības preču tirdzniecību. Rezultātā valmierieši palika  bez gadiem ierastā un atrašanās vietas dēļ tik parocīgā SIA «Agroserviss Valmiera» veikala Tērbatas ielā. Viss pavasara lauku darbiem nepieciešamais nu daudz lielākā klāstā Valmierā tagad pieejams vairs tikai šā paša uzņēmuma tirdzniecības centrā Mūrmuižas ielā. Tiesa, tuvojoties pavasarim, bija bažas par tiem firmai «Agroserviss» gadiem uzticamajiem pircējiem, kuriem nav sava braucamā. Kā lai kājāmgājēji tiek uz Mūrmuižas ielu pēc sezonas pirkumiem?

Gatavojoties XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku lieluzvedumam Māras zeme un koncertam Vēl simts gadu dejai, no 23. februāra līdz 30. aprīlim 30 vietās Latvijā notiek deju kolektīvu repertuāra apguves un svētku dalībnieku atlases skates, kurās piedalās 18800 potenciālie Dziesmu un deju svētku dalībnieki no 760 kolektīviem. Pagājušajā sestdienā Valmieras Kultūras centrā notika Valmieras deju apriņķa skate, pulcinot pavisam 28 deju kolektīvus no Valmieras, kā arī no Rūjienas, Naukšēnu, Mazsalacas, Beverīnas un Burtnieku novada. Dejotāju sniegumu vērtēja žūrijas priekšsēdētāja Zanda Mūrniece — horeogrāfe, Dejas nozares konsultatīvās padomes vadītāja, Dziesmu svētku mākslinieciskās padomes locekle, Deju svētku virsvadītāja, kā arī žūrijas komisijas locekļi Maruta Alpa — Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas dejas eksperte, deju lieluzveduma Māras zeme projekta vadītāja, Ilze Mažāne — horeogrāfe un Deju svētku virsvadītāja, Gunta Skuja — horeogrāfe, Deju svētku virsvadītāja, koncerta Vēl simts gadi dejai mākslinieciskā vadītāja, Jānis Ērglis — deju lieluzveduma Māras zeme mākslinieciskais vadītājs, Jānis Purviņš, deju lieluzveduma Māras zeme mākslinieciskais vadītājs, Liepājas deju apriņķa virsvadītājs un horeogrāfs un Deju svētku virsvadītājs Agris Daņiļevičs.

Kā zināms, pirms trim gadiem, 2015. gada 26. martā, ASV Džordžijas štatā Dublinā, investējot 20 miljonus ASV dolāru, tika atklāta akciju sabiedrības Valmieras stikla šķiedra meitas kompānijas P-D Valmiera Glass USA Corp. pirmā ražotne. Tā bija 2014. gadā pieņemtā lēmuma realizācija dzīvē: 7400 kvadrātmetru ražošanas platībā, ražojot vienu stikla šķiedras produktu, te darbu sāka 150 darbinieki.

Lielākā daļa Mazsalacas novada amatiermākslas kolektīvu ir ceļā uz XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI deju svētkiem.

Lai arī ziema, kad mazsalacieši slimojuši biežāk, ir garām, Baznīcas ielas aptiekā pircēju netrūkst.

Autoskola «Edis» pavasaros tradicionāli organizē mācības Mazsalacā. Iespēju iegūt B kategorijas autovadītāja apliecību izmanto vidusskolēni.

Svētdien uz jestru koncertu Gastona smaids Valmieras Kultūras centrā aicināja Gunāra Geduševa un Mārtiņa Birņa vadītie pūšamos instrumentus spēlējošie kolektīvi — divi Valmieras Mūzikas skolas audzēkņu sastāvi, Valmieras Valsts ģimnāzijas orķestris Si bemol, Valmieras KC p/o Signāls un bigbends Valmieras puikas. Amizantais nosaukums koncertam tiek dots, vadoties pēc kalendāra, kam attiecīgajā datumā atzīmējama vārda diena, — iepriekšējos gados jau skanējuši Rūdolfa smaids un Žubītes smaids ar tiem pašiem dalībniekiem. Īsu brīdi pirms koncerta aprunājos ar abiem diriģentiem, kuri labprāt dalījās uzskatos par pūšamo instrumentu orķestru lomu jaunatnes un visas sabiedrības estētiskajā audzināšanā.

No 17. aprīļa līdz 16. maijam mākslas galerijā Laipa Valmieras Mākslas dienu Dzimšana ietvaros skatāma Toma Harjo personālizstāde Patiesībā.

Valmieras Mākslas dienu laikā Valmiermuižā būs skatāma režisora Mārtiņa Eihes izrāde Taņas dzimšanas diena. Mākslas dienu apmeklētāji tiks laipni gaidīti 22. aprīļa vakarā Valmiermuižas alus darītavā, lai kopā atzīmētu šo notikumu. Izrādē piedalīsies aktieri  Artūrs Čukurs, Jānis Kronis un Jana Ļisova, kā arī pats režisors Mārtiņš Eihe.

Ik gadu Vidzemes Augstskolas Biznesa izmēģinājumu laboratorija jeb B-Lab piedāvā iespēju studentiem uzsākt un realizēt biznesa ideju. B-Lab mērķis ir veicināt studentu interesi par uzņēmējdarbību un savu biznesa ideju attīstību, nodrošinot tam nepieciešamo konsultatīvo un infrastruktūras atbalstu jeb pirmsinkubāciju. Šogad šādu iespēju izmanto četras studentu komandas ar pilnīgi dažādām idejām, no kurām kāda, iespējams, tiks ieviesta dzīvē. Lai izprastu to, kas ir B-Lab, kurš tajā var piedalīties un kā notiek biznesa idejas attīstīšana, stāsta Vidzemes Augstskolas studenti Beāte Putniņa un Mārtiņš Vladimirovs.