Teātris ir pazīstams jau no antīkās pasaules, un cauri gadsimtiem, mainoties līdzi laikam, tā ir viena no tām mākslām, kas palīdz uzturēt tautas garu. Skatoties izrādi, mēs identificējamies ar iestudējuma varoņiem, un izrādē amatierteātru kolektīviem ir iespēja pateikt ko tādu, ko ikdienā grūti pateikt vai kas pat ir aizliegts. Mūsdienās sabiedrībā valda postmodernisms, un tikai ar izrādēm ir iespēja sabiedrībai palūkoties uz mūsu ikdienu no malas, neslēpjot arī negatīvo.

Šajās dienās reti kurš krāšņu ziedu apbrīnotājs, kam iznāk būt Raiskuma pusē, pabrauks garām «Jaunrūjām». Te šogad, šķiet, tieši Līgo svētkiem par godu, sācies mūsu vecmammu tik ļoti iecienīto pujeņu ziedēšanas laiks. Nu jau gan tās šodienīgi saucam par peonijām un godā ceļam jaunas selekcionētas šķirnes.

Jāņu priekšvakarā Rūcamlapas ciemiņš ir vīrs ar šo vislatviskāko un vienkāršāko stiprā dzimuma vārdu. Ikdienā vairāk pazīstams lauksaimnieku un nedaudz arī vietējo politiķu aprindās, šoreiz JĀNIS BRENGULIS runā tikai par automobiļiem un ar tiem saistītām lietām.

Raugoties uz Latvijas politiķiem, regulāri rodas aizdomas, ka krietna daļa tā dēvētās politiskās elites joprojām turpina svārstīties starp Rietumiem un Austrumiem, lai arī daļēji nepieciešamības spiesta, pie tam atklāti atzīt šādu svārstīšanos ir gatavs tikai retais.

Jūnija sākumā Izglītības un zinātnes ministrija nāca klajā ar paziņojumu, ka ir sagatavoti priekšlikumi Ministru kabineta noteikumu Grozījumiem, kas paredz centralizēto eksāmenu (CE) kārtošanu mazākumtautību skolu 9. un 12. klašu skolēniem valsts valodā. Ministrs, tiekoties ar Konsultatīvo padomi izglītības jautājumos, saņēma konceptuālu atbalstu, jo, kā liecina prakse, daudzās mazākumtautību skolās šāda prakse jau ir. Atbalstu izteikuši arī vairāki Rīgas skolu vadītāji. Šo tendenci apstiprina arī Valsts izglītības satura centra dati: 2008./2009. mācību gadā CE latviešu valodā kārtoja 60% mazākumtautību skolu absolventu, 2015./2016. mācību gadā — jau 85%, kas nenoliedzami liecina, ka jaunieši novērtē Latvijas piedāvātās augstākās izglītības iespējas.

Man ir liels gandarījums pavēstīt, ka nupat Latvijas Zemkopības ministrijas struktūra — Lauku atbalsta dienests (LAD) — saņēmis galveno balvu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) rīkotā pasaules mēroga konkursā. To organizē ANO sadarbībā ar ITU (Apvienoto Nāciju aģentūru informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā), UNESCO (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju), UNDP (Apvienoto Nāciju attīstības programmu) un UNCTAD (Apvienoto Nāciju konferenci tirdzniecības un attīstības jomā). WSIS Prize 2017 ir unikāla pasaules atzinība par izcilību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanā savā darbā. Tieši LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma jeb EPS tika atzīta par labāko informācijas tehnoloģiju rīku lauksaimniecībā pasaulē!

Pirmdien ar pasākumu Ungurmuižā Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) arī mūsu pusē sāka projektu «Dabas skaitīšana». Tā oficiālais nosaukums gan ir plašs — «Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā».

Valmieras SOS ciemata pusaudži un jaunieši vasaras brīvlaiku izmanto, lai strādātu, dodas arī uz nometnēm, bet pieci bērni īsi pēc Jāņiem pošas tālam ceļam.

Šogad Valmieras Lauku konsultāciju birojs aktīvi iesaista uzņēmējus mācību un pieredzes apmaiņas pasākumos Latvijā un Eiropā.

Noslēdzoties mācību gadam, Jura Neikena Dikļu pamatskola īstenoja ES Erasmus+ projekta «Get moving! Take part in the Future!’» otro aktivitāti par tēmu «Demogrāfija un migrācija Eiropā» Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā. No 26. maija līdz 4. jūnijam divi 8. klases skolēni — Amanda Una Dalka un Viesturs Loids Lācis — piedalījās dažādās projekta aktivitātēs par šo tēmu.