Ciklā «Dodam vārdu» Valmieras integrētajā bibliotēkā Valmieras Mākslas vidusskolas audzēkņi jau otro gadu aicināja iepazīt mākslas valodas daudzveidību.

Latvijas peldēšanas vecmeistari jauno sezonu sākuši ar veiksmīgu startu Eiropas strādājošo sporta spēlēs, kuras norisinājās Francijas kūrortpilsētā Nicā. Dalību šajās sacensībās bija pieteikuši trīs Valmieras Aqua un trīs Ķīpsalas peldēšanas kluba vecmeistari.

Trešdien mūsu basketbolisti aizvadīja otro Triobet BBL čempionāta spēli A grupā. Arī šoreiz pretiniekos bija igauņi — Pērnavas Port of Parnu, un arī šoreiz mājinieki neatstāja viesiem ne vismazāko cerību!

Pēc koncertturnejas Japānā un Ķīnā svētdien, 25. oktobrī, koncertzālē Cēsis ar savu jauno soloprogrammu uzstāsies pasaulē pieprasītais latviešu basbaritons Egils Siliņš, kura izpildījumā klausītājiem būs iespēja dzirdēt tādas latviešu vokālās mūzikas pērles kā Emīla Dārziņa Teici to stundu, to brīdi, Alfrēda Kalniņa Brīnos es un Jāzepa Vītola Pie tava augsta, balta loga. Kopā ar solistu muzicēs pianists Māris Skuja.

Nākampiektdien, 30. oktobrī, Valmieras teātra Apa­ļajā zālē notiks pirmizrāde Aivona Menčela (Ivan Menchell)  lugai Rudenīgais blūzs, ko iestudē Varis Brasla.

Noslēgusies akcija Labo darbu nedēļa, kuru jau septīto gadu pēc kārtas organizēja labdarības organizācija Palīdzēsim.lv. Šogad nedēļā paveikti 340 labie darbi.

Rudenīgajā laikā, kad klāt ir šķaudīšanas reizes,  lai liksta neturpinātos, jau izsenis labais tonis  esot novēlēt: «Vesels kā rutks!»  Iespējams, par to atcerējušies arī dārzeņu tirgotāji Valmieras tirgū, jo rutku piedāvājums vakar bija diezgan plašs, cenā no 50 līdz 60 centiem par kilogramu.

Kopā ar mammu uzcept cepumus, termosā ieliet zāļu tēju un doties pacienāt uz ielas satiktos, sarunāt ar bērnu, lai viņš atsakās no kāda sava spilvena, segas, kas mazliet nobružāta, lai atdotu to suņukam, kuram patversmē salst, — tie ir labie darbi, kas no cilvēka būtībā neprasa neko, neko neatņemot sev, tu gūsti prieku.

Nu jau Latvija kļuvusi iedzīvotāju skaita ziņā ļoti kompakta — 64 tūkstošos kvadrātkilometru Baltijas jūras piekrastē, arī Rīgas jūras līča malā dzīvo vien nepilni divi miljoni pilsoņu un nepilsoņu ar savu karogu un himnu.

Nereti uz Latvijas ceļiem varam sastapties ar agresīviem autovadītājiem, kuri nepamatoti palielina braukšanas ātrumu, izpilda bīstamus apdzīšanas manevrus, cenšas izaicināt pārējos ceļu satiksmes dalībniekus, kā arī veic citas riskantas darbības. Kā norāda RPIVA rektore Daina Voita, kas darbojas neiropsiholoģijas jomā un ir ieguvusi sertifikātu par satiksmes psiholoģijas pamatkursa apguvi, galvenie iemesli šādai agresijai pie stūres ir stress, slikts garastāvoklis, laika grafiki, kavēšana, kā arī citi personīgi iemesli un no tiem izrietošas sakāpinātas emocijas.