Grūts ir latvju politikāņa mūžiņš: gribas gan tautas acīs varonim būt, gan ērtā amatkrēslā sēdēt. Nu kāpēc gan dzīve mēdz būt tik nežēlīga, nedodot tautas priekšstāvjiem visus viņu iekārotos priekus vienā reizē? Jo, tiklīdz nākas izvēlēties, tā pazūd cēlo runu un pozu radītais iespaids, publikai uzrādot šo cilvēku klajo savtīgumu.
Nu ko, Olimpiskās spēles noslēgušās, un arī man gribētos nedaudz izteikties par to, kas notika ne tikai Korejā, bet arī tepat — Latvijā. Ziemas sporta veidiem sekoju līdzi ne tikai Olimpisko spēļu laikā, bet arī pārējos trīs gadus, kad tās nenorisinās, un esmu nedaudz iekšā tajā virtuvē, tāpēc gluži uz jūs ar to visu nebūšu.
Nezināšana un pārgalvība var novest pie nelaimes
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vidzemē Sandra Vējiņa stāsta, ka ik gadu Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests dodas uz vidēji 500 izsaukumiem, kur māju dūmvados deg sodrēji. Arī šonedēļ ugunsdzēsēji glābēji ik dienu steigušies palīgā — diennaktī no otrdienas uz trešdienu vien Vidzemē bijuši seši šādi izbraukumi. Vienā gadījumā cietis cilvēks.
SANDRIS DUBOVS ir jauns un enerģisks skolotājs, kas māca mūziku Kauguru pamatskolā un metāla pūšamo instrumentu spēli Valmieras Mūzikas skolā, tāpēc izbrīvēt laiku sarunai viņam nemaz nav tik vienkārši — līdzko stundas vienā skolā beigušās, jāsteidz pie audzēkņiem nākamajā. Tomēr pēc nelielas tielēšanās izdevās pielauzt Sandri pastāstīt, kāpēc viņam svarīgi dzīvot tieši tā un ne citādi.
No vakardienas tiesības braukt bez maksas Valmieras pilsētas sabiedriskajā transportā ir pensionāriem, kuriem vismaz pēdējos 12 mēnešus deklarētā dzīvesvietas adrese ir Valmierā.
«Kas tas ir — kolhozs?» Ar šādiem vārdiem sākas 1981. gadā uzņemtā multfilma, kuras scenārija autors ir I. Ziedonis. Filmiņā bērniem ļoti vienkāršotā, naivā un idilliskā veidā pastāstīts, pēc kādiem principiem darbojas kolektīvās saimniecības Padomju Savienībā. Februāra nogales pēcpusdienā Mazsalacas pilsētas bibliotēkā uz «Kolhozu stāstiem» bija pulcējušies ap divdesmit cilvēku, kas dalījās savās atmiņās par kopsaimniecību laikiem, un atmiņu pēcpusdienu mēs sākām ar šīs filmiņas noskatīšanos. Viss jau būtu ļoti skaisti, ja tā patiešām būtu bijis, bet patiesība ir pavisam citāda...
Šoreiz neliels vizuāls un informatīvs ieskats Latvijas Bankas izveidotajā interaktīvajā ekspozīcijā jeb mūsdienīgi dzīvā muzejā Naudas pasaule.
Šoreiz «Sirdsāķīšu» viesi — dalmācietis Lords un viņa saimnieks ekonomists AIGARS PLOTKĀNS, kuru atceramies arī kā Vidzemes Augstskolas pasniedzēju. «Esmu zosēnietis un Zosēnu patriots», saka Aigars un piekrīt atbildēt uz maniem jautājumiem.
Lai arī suņu izvēlē pastāv modes tendences, tikai pēc tām nevajadzētu vadīties. Pats pirmais, kas būtu jāņem vērā, ir tas, vai kādam no ģimenes nav alerģija pret dzīvnieku vilnu. Kinologi neiesaka ticēt nostāstiem, ka bezspalvu suņi alerģiju neizraisa, jo alerģiju patiesībā izraisa nevis spalvas, bet keratīns, kas izdalās no ādas.
3. marta pusdienlaikā Valmieras Kultūras centrā tiks atklāta mākslinieces Artas Raitumas personālizstāde Kontrasts.