Latvijas zemniekiem jācīnās ar četru gadalaiku (un ne tikai) sagādātajiem sezonālajiem pārbaudījumiem, bet pārējiem uzņēmējiem allaž kritiskais periods ir laika strēķis, kurā top kārtējais valsts budžets. Un tad iespējams dabūt vēl ilglaicīgāku iespaidu uz līdz tam varbūt puslīdz labi sāktām un turpinātām lietām! Galējās izpausmes šai valsts ierēdņu un uzņēmēju mijiedarbībai var būt pirmo piedāvājums otrajiem turpināt braukšanu izvēlētajā virzienā ar novilktu stāvbremzi vai pat stopkrāna noraušana.

Latvijā ir senas alus brūvēšanas tradīcijas, taču divlitru plastmasas alus pudeļu sērga šeit ir krietni iesīkstējusi. Tāpēc Saeimas Tautsaimniecības komisija pēc mana ierosinājuma ir ķērusies pie darba un izstrādājusi grozījumus likumā, lai aizliegtu pārdot stipro alu, kā arī alu tilpumā virs viena litra. Grozījumi parlamentā jau atbalstīti pirmajā lasījumā. Sagaidāmas karstas diskusijas, uzņēmējdarbības neapmierinātība, kā arī spēcīgs nozares lobijs, taču sabiedrība rūpīgi varēs sekot līdzi šim procesam.

Vakar ES valstīs vienlaikus sākās projekts EDWARD (European Day Without a Road Death) — diena bez satiksmes negadījumos bojā gājušajiem un smagi ievainotajiem. Projekta veidotāji cer, ka tas kļūs par pagriezienu, lai sāktu samazināt traģisko statistiku (vidēji ES satiksmes negadījumos ik dienu iet bojā 70 cilvēki!).

Kaimiņu kļūst arvien mazāk, saka ļaudis, kuri vēl palikuši un dzīvo Ipiķu pagastā.

Ipiķu centrā satikām Sandru un mazo Lauri. Vasaru pavadījuši savās lauku mājās, mamma un dēliņš bija atceļā uz Vāciju.

Anšmiti no Ipiķiem izstāstīja, ka bieži braucot iepirkties uz Moizi, tā vietējie sauc Meizakilu. It īpaši vērtīgi esot steigt piektdienās, kad kaimiņpilsētiņā labu labais tirgus. Anšmiti dzīvo Liepu ielā, bet paši mēdz teikt, ka desu ceļa malā.  Kad pārbraucam robežu, nokļūstam Pērnavas ielā un tā paša desu ceļa galā satiekam RAIVO SURMETU, igauni, kurš apbrīnojami labi runā latviešu valodā.

Rūjieniešu Maijas un Modra Paegļu dārzā un no mājām attālākā laukā aug vairāk nekā 400 šķirņu gladiolas.

Otrdienas vakarā uz sezonas pirmo mēģinājumu pulcējās Valmieras Kultūras centra ragu orķestris Signāls. Vispirms kolektīva mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Birnis orķestrantus iepazīstināja ar savām radošajām iecerēm, kuras īstenojamas tuvākā un tālākā nākotnē, solot pārsteigt publiku jau tradicionālā Simjūda tirgus laikā. Pēc tam, kad tika atkārtota Georga Dovgjallo Dziesma par Valmieru, pirmatskaņots Mārtiņa Birņa Valmieras ģimnāzistu maršs un izspēlēts speciāli Signālam veltītais Gunāra Ordelovska maršs Valmierieši nāk, notika orķestra prezidenta Ēvalda Pavloviča sveikšana — viņam 12. septembrī apritēja 75. Pats jubilārs atcerējās, kā pirms 60 gadiem toreizējās varoņskolas orķestrī pie diriģenta Jāņa Spalviņa sācis apgūt kornetes spēli, kamēr mācījies no instrumenta izvilināt kaut cik baudāmu skaņu, sitis šķīvjus un bungas, bet vēlāk pārcelts tenoru grupā.

Dzejas dienu pasākumi septembrī turpinās visā Latvijā. Arī Mazsalacā senioru biedrība Kultūras centra iekšpagalmā bija noorganizējusi Dzejas dienu pasākumu «Mana bērnība». Pasākuma laikā atklājās dažu mazsalaciešu literārie talanti, kas ļoti aizkustināja sanākušos klausītājus gan ar vārsmām, kuras jau ilgāku laiku pierakstos nogulējušas, gan ar svaigām rindām, kas tapušas tikai pasākuma dienas rītā, lai pierādītu, ka arī  tā var rasties dzeja.

Koncertzāle Cēsis savu trešo sezonu iesākusi ne tikai ar skanīgiem koncertiem, bet arī ar jaunumiem vizuālās mākslas jomā — koncertzālē esošā izstāžu zāle pārtapusi par Insignia mākslas galeriju, kurā 17. septembrī atklāta britu fotogrāfa Maika Pilkingtona personālizstāde Going solo, kas būs apskatāma līdz 23. oktobrim.