Domājot par sabiedrībā notiekošo, vakar mieru nedeva divi notikumi, kurus nevar salīdzināt, ja nu vienīgi piekrītot, ka kaut kādā ziņā abus vieno neizpratne par to, ka nav nekā mums blakus vērtīgāka par cilvēka veselību un dzīvību.
Vienā no retajām šīs vasaras patiesi siltajām dienām, 8. jūlijā, Valmieras integrētās bibliotēkas Jauniešu organizācija (VIBJO) «Sudraba ZIRG’s» rīkoja foto orientēšanās pasākumu «Vali, mierā!». Piedalījās 15 komandas, kas ar lielu interesi un aizrautību labprāt devās aktīvos piedzīvojumos, pierādot savas zināšanas par dažādiem Valmieras objektiem.
Uģis Lapenass ir viens no trim jaunpienācējiem, kuri pēc pašvaldību vēlēšanām sākuši deputāta darbu Mazsalacas novada pašvaldībā.
«Kamēr mēs esam skrējienā, daudz neredzam, viss pazib, aizzib, bet šeit mēs vajadzīgo noķeram, tāpēc jau cilvēki grib klusumu, dārzu, mežu, jo te var ļoti daudz atrast. Es domāju, sevī atrast,» sacīja Mazsalacas pilsētas dārzniece Antra Aizpuriete.
Vakar, 12. jūlijā, 80. jubileju atzīmēja Valmieras teātra aktrise INĀRA IEVIŅA. Kolēģi viņu sauc tikai par Ievu. Tas nav tikai atvasinājums no uzvārda, šo vārdu kā savu apzinās arī viņa pati. Un tas ļoti labi raksturo aktrisi: Ievas burvību nevar nepamanīt tajā brīdī, kad tā uzziedējusi.
Pēc divām nedēļām Siguldas pilsdrupu estrādi pieskandinās jubilejas — divdesmit piektie opermūzikas svētki, kuros uz skatuves kāps Latvijas un pasaules skanīgāko balsu īpašnieki, sagādājot neaizmirstamu muzikālo baudījumu pašiem izsmalcinātākajiem mūzikas gardēžiem.
Ir tāds teiciens, ka dažādas sīkas nelāgas lietiņas laiku pa laikam mūs piemeklē tikai tāpēc, lai dzīve neliktos kā salda medus podiņš...
Vārti, kas ved Valmieras vecpilsētā un muzeja teritorijā, vienu dienu — 29. jūlijā — kļūs par robežšķirtni starp tagadni un pagātni, ikvienu interesentu ievedot «Gardēžu pilī», ieintriģē Valmieras pašvaldības speciāliste Zane Bulmeistare.
Latvijā pašlaik pilnā sparā notiek pieteikšanās studijām pamatstudiju programmās.
Ļoti negribētos, ka tautas satraukums un dusmas par nelikumībām atkritumu apsaimniekošanā ātri pārvērstos par samierināšanos. Vai mums nepietiek jau ar to, ka cilvēku sašutumu par korupciju noslāpē vispārējā neticība tās apkarošanas iespējām?