Pagājušā gada rudenī, atsaucoties uz skolotājas Gunitas Bajāres ierosinājumu, nolēmām piedalīties biedrības «Zaļā josta» organizētajā makulatūras vākšanas konkursā. Kā allaž savās aktivitātēs iesaistījām gan skolēnus, gan pirmsskolēnus, gan viņu vecākus. Mūsu skola ir maza, tādēļ uz lieliem sasniegumiem necerējām, bet nolēmām, ka Latvijas dabas resursu saudzēšanā varam piedalīties ikviens.

2015. gada aprīlī Valsts Probācijas dienests uzsāka pilotprojektu, kura mērķis — brīvprātīgo līdzgaitniecības prakses attīstīšana darbā ar dienesta redzeslokā nonākušajiem bērniem un jauniešiem vecumā no 14 līdz 25 gadiem. Pilotprojekts noslēgsies 31. martā, taču līdzgaitniecība turpināsies. Par šo aktivitāti «Liesmai» pastāstīja Valsts Probācijas dienesta Valmieras teritoriālās struktūrvienības vadītāja MONIKA MIGLĀNE un vecākā probācijas speciāliste ANITA DEBEĻSKA.

Daži romu bērni mācās Valmieras bērnudārzos un skolās. Romi ir viena no sīkākajām minoritātēm Latvijā, taču ilglaicīga. Romi tāpat kā latvieši un krievi cīnās par labāku dzīvi: izglītību, iztikšanu, tāpēc pēdējos gados daudzi izceļo.

«Jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas» — atziņa, ko reti sakām par mežu reālajām bagātībām, vairāk gan paužam bažas par kādu aplamību vai mežu, kurā no lieliem kokiem malka vien pāri palikusi. Līdzīgi nu Latvijā ir ar partijām. Kad 1993. gada 5. un 6. jūnijā atkal pēc partiju sarakstiem tika vēlēta Saeima, pieteicās 23 partijas. Jau tad to šķita par daudz.

Nesen Latvijas radio dzirdēju, kā uzstājās kultūras ministre Dace Melbārde. Viņa sacīja tādus vārdus, ka 13 miljoni eiro paredzēti iztērēšanai, protams, ļoti skaistam mērķim — lai vadātu skolēnus no visas Latvijas uz valsts simtgades pasākumiem. Lai tādā veidā, viņus vadājot, pievestu klāt pie tām vietām, kur patriotismu, dzimtenes mīlestību un visu pārējo varētu mācīt, iepotēt vai kaut kādā citādā veidā darīt tuvāku. Vai tas viņiem to darīs tuvāku, grūti pateikt, bet būs 13 miljoni eiro...

Pie visām iepriekšējām varām politika attiecībā uz alkohola lietošanu patiesībā bijusi līdzīga — lai tauta nedomātu par sociālajām problēmām, tai ļāva nodzerties. Kā tas ir tagad? Statistika liecinot, ka katrs Latvijas iedzīvotājs gadā nodzer vidēji 10 litrus (spaini) alkoholisko dzērienu. Protams, vieni vairāk, citi uz tā rēķina mazāk, un jārēķinās arī, ka statistikas datos netiek iekļauts nelegāli izplatītais alkohols, tātad aina ir vēl dramatiskāka. Un tam apliecinājums ir sabiedrības daļas degradācija. Vai gan citādi arvien biežāk gaismā tiktu celta informācija par vardarbības gadījumiem pret bērniem, veciem cilvēkiem, ģimenes locekļiem, par ugunsnelaimēm, kas notikušas mājsaimniecībās, to iemītniekiem atrodoties alkohola reibumā, autoavārijām, kurās cieš ne tikai pats reibumā esošais, bet arī citi satiksmes dalībnieki?

Ik pa diviem gadiem Valmieras 2. vidusskola ielūdz valmieriešus un savus draugus kopīgi nosvinēt Masļeņicu.

No Kurzemes tālākā ziemeļu gala līdz Ainažiem Vidzemē, kā izskaitļots, esot 1836 kilometri. Fonda 1836 aizrautīgie gājēji tos mēra saviem soļiem, un viņu kā teicēju šīgada pirmā pietura piektdienas vakarā bija Valmiermuižā, kur aizsākās pasākumu cikls Raug! — iedvesmojot ar savu pieredzi, kā ideja kļūst par fantastisku projektu.

Pošoties uz šopavasar 19. un 20. maijā Valmierā paredzētajām apaļajām — notiks jau 20. reizi — Vidzemes uzņēmēju dienām, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Vidzemes nodaļas vadītājs Juris Sleņģis pirms nedēļas otrdienā bija aicinājis kopā potenciālo darba devēju un ņēmēju gatavotājus Vidzemē uz tradicionālo domu apmaiņu. Diskusijā piedalījās Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš un triju tehnikumu atbildīgi ļaudis — Valmieras tehnikuma direktore Vineta Melngārša, Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis un Priekuļu tehnikuma direktora vietnieks attīstības jautājumos Aleksandrs Ļubinskis. Šoreiz Liesma diskusijas galvenās tēmas problēmas ataino ar īsiem klātesošo citātiem.

Kocēnu novadā noslēgušās pašvaldības vadības un nodaļu vadītāju tradicionālās tikšanās ar apdzīvoto vietu iedzīvotājiem. Ņemot vērā, ka cilvēku intereses katrā no tām ir atšķirīgas, tika sagatavoti vairāki prezentācijas varianti, informējot tikšanās dalībniekus par paveikto un šajā gadā plānotajiem pasākumiem.