Pirms gadiem divpadsmit «Melno» Kārli Šadurski ienīda tikai krievu skolas, to darbinieki un audzēkņi. Atgriezies pie izglītības politiskās vadības kloķiem, šis it kā erudītais* un pieredzējušais cilvēks aizrautīgi strādā, lai iemantotu pilnīgi visu Latvijas skolotāju naidu.
Mūsu valsts nākotne ir izglītota un darboties motivēta jaunatne. Lai celtu valsts labklājību, šai jaunatnei jābūt lojālai savai valstij un Satversmei. Par to arī domā mūsu valdība, akceptējot grozījumus Izglītības likumā, papildinot tos ar punktu, kas paredz iespēju darba devējam nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja tiek konstatēts, ka persona nav lojāla Latvijai un tās Satversmei, vai arī izglītojamam mācību procesā tiek veidota nepareiza attieksme pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti.
Mēs — pie jūras dzīvojošie — uz tās nerimtību katrs vismaz reizi gadā vēlamies palūkoties. Visbiežāk steidzam tur tikt, kad spēcīgā vētrā bangas ar nevaldāmu spēku triecas krastā.
«Vecmamma vienmēr teica: neturi naidu uz krievu tautu! Pie mūsu sāpēm bija vainīgas lielvaras,» tā Valmieras politiski represēto biedrības valdes priekšsēdētāja ĀRIJA KĀRKLIŅA un piebilda: «Par latviešu gaitām un likteņiem Sibīrijā un Tālajos Austrumos ir jāatceras ne tikai piemiņas reizēs. Šis vēstures posms jāzina, lai tauta stipra dzīvotu tālāk.»
Vairāk nekā 70 Valmieras vidusskolēni un ģimnāzisti, kuri nākotnē plāno studēt un strādāt medicīnas nozarē, Valmieras Valsts ģimnāzijā reizi mēnesī varēs mācīties un praktiski līdzdarboties Jauno mediķu akadēmijā.
Spānija un Latvija ir tik atšķirīgas, bet var gadīties, ka sirdī ļoti tuvas.
Hosē ir spānis, kurš pēc dažādām traumām un sāpīgām vainām palīdz atlabt valmieriešiem, kas apmeklē rehabilitācijas un fitnesa centru Valmierā «Bimini», un katru nedēļu spāņu puisi var satikt arī Rūjienas senioru mājā, kur viņš ar prieku vada laiku kopā ar sirmgalvjiem, dāvājot viņiem kustību prieku.
Jau rakstīju, ka augusta nogalē pensionētais mūzikas skolotājs Tālivaldis Dubavs uz redakciju atnesa savdabīgu resnu tārpu, kurā pieredzējušais entomologs Voldemārs Spuņģis ātri pazina tauriņa kazrožu sfingsa Deilephia elpenor kāpuru.
Pirms gadiem valmieriešu AGITAS un ILGVARA ģimenē kopā ar bērniem auga taksītis. Tagad dēls un meita izauguši un dzīvo savu dzīvi, Džokers sen citos medību laukos, bet mīļais suņuks arvien tiekot pieminēts. «Džokerītis bija jauktenītis, varbūt tādēļ arī taksim neraksturīgi paklausīgs. Tas gan vairāk cilvēku klātbūtnē — aiz muguras darītās blēņas bija vienkārši grandiozas. Piemēram, bija pasācis slēpt atslēgu saišķi. Sākumā domājām, ka pazudis, bet, kad divreiz atslēgas atradām Džokera midzenī, kļuva skaidrs, ka vainīgs suns. Pats sēž atslēgām virsū un jautājoši uz mums skatās — vai jums kas pazudis?» ar mīļumu par pirmo taksīti stāsta Agita.
Suņiem, retāk kaķiem mēdz novērot uzvedības traucējumus — tie šļūc uz dibena pa paklāju vai zālienu, un, ja fiziski tiek klāt, laiza savu dibenu. Ļoti bieži šī uzvedība nozīmē, ka dzīvniekam ir anālo dziedzeru iekaisums.
«Atvasaras» pensionāri ekskursiju sezonu noslēdza ar izbraucienu uz Allažiem un Siguldu, lai baudītu zelta rudeni. Allažos iegriezāmies arhitektoniski savdabīgajā luterāņu baznīcā, ar vietējo gidu izstaigājām dabas taku gar Kaļķugravas septiņiem avotiem un karsta kritenēm. Degustējām kazu sieru kazkopības saimniecībā.