Jau šī gada nogalē Tērbatas ielā pie Valmieras tirgus durvis vērs jauna kafejnīca «Tērbata». Stāsta SIA «Tērbatas iela 2» pārstāvis JĀNIS OLMANIS:

Man pretī sēž jauns puisis, kurš vēl mācās Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā, taču viņš stāsta tādas lietas, ka es tikai klausos un brīnos. Runāju ar DĀVIDU KĻAVIŅU – puisi, kurš restaurē mēbeles vai arī no vecām uztaisa jaunas, mainot to funkcijas.

«Neesmu nožēlojusi ne mirkli, ka mani vidusskolas gadi pagājuši tieši Valmierā: šeit ir plašas iespējas un, manuprāt, ļoti laba izglītības kvalitāte,» saka ekofitnesa trenere ALISE PUTRAIMA.

Turpinot Valmierieša publikācijas par 1. pasaules kara norisēm, šajā reizē — par kādu īpašu notikumu pirms simt gadiem.

Starp daudzām un dažādām baidīšanām pirms neilga laika interneta portālos un dažādos  ziņu kanālos parādījās vēstīšana, ka  arī Valmierā nu ir uzradušies ubagi, kas mācoties virsū lieliem un maziem, vairāk gan vīriešiem nekā sievietēm, vēl vairāk tiem, no kuriem ir cerība kaut ko dabūt, nekā tiem,  par kuriem jau pa gabalu redzams, ka pašiem gandrīz nekā nav.

Attīstoties tehnoloģijām, arī laika ritums kļūst straujāks, piesātinātāks un nemierīgāks. Informācijas pārbagātība un digitālais laikmets sāk raisīt pretreakciju – atgriešanos pie īstā, ar roku radītā, kam svarīgs ir process un zināšanas. Tā savu atdzimšanu piedzīvoja kaligrāfija, un nu pienācis laiks atdzimt modes ilustrācijai. Lielākie modes masu mediju (Vogue, Elle) un modes nami (Valentino, Prada, HM u.c.) arvien biežāk reklāmās, ilustrācijās, noformējumā, kolekciju pasniegšanā izmanto modes ilustrāciju digitālās fotogrāfijas vietā.

Sen aiz muguras tie laiki, kad, sagaidot Jauno gadu (Ziemassvētki publiski netika svinēti), bērniem pie eglītes Salavecis izsniedza paciņas, kurās starp cepumiem un bārkstainām konfektēm bija arī kāds sīpoliņš, vēlākajos gados arī pa pārītim vecāku caur pazīšanos sagādātu mandarīnu.

Mums, visai sabiedrībai, pakāpeniski ir jāsāk mainīt domāšanu, ka pensija attiecas tikai uz to brīdi, kad cilvēks sasniedz pensijas vecumu. Nē, tas tā nav. Formāli to visi it kā saprot, taču diskusijas publiskajā telpā pēc budžeta pieņemšanas Saeimā liecina, ka šīs izpratnes līmenis ir zems. Tieši tāpēc par to ir jārunā un lietas jāskaidro.

Biedrība «Kristīgais žēlsirdības fonds» savā labdarības zupas virtuvē Valmierā, Stacijas ielā 26, jau pusgadu realizē projektu «Eiropas atbalsta fonds — vistrūcīgākajām personām no 2014. līdz 2020. gadam». Par to «Liesmai» stāsta biedrības «Kristīgais žēlsirdības fonds» valdes priekšsēdētāja GAIDA PEVKO: