Šonedēļ lielajā presē — Latvijas Avīzē otrdien un NRA vakar — aktualizējies jautājums par tehniskajām apskatēm, tāpēc arī Rūcamlapa garām šim tematam neies. Varu justies gandarīts, ka mans viedoklis LA materiālā, ko gatavojis Latvijas auto žurnālistikas Maestro Atis Jansons, minēts kopā ar tādu konkursa Latvijas Gada auto žūrijas biedru un auto lietās zinīgu vīru kā motoru guru Uldis Rolis, satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, rallija leģenda Ivars Caune un pieredzējušais autožurnālists Boriss Sebjakins viedokļiem.

Kā zināms, savs auto ir mūsu katra privātā teritorija, kurā var darīt, ko vien pats vēlas. Arī braukāt apkārt, demonstratīvi nostiprinājis uz sava spēkrata priekšējā paneļa tumšsarkanu karodziņu ar zilu krustu un baltā aplī pietiekami labi redzamu kāškrustu viducī... Tādu zilo asiņu fanu viņnedēļ redzēju tepat Valmierā. Ko padarīsi, ja cilvēkam tāda iekšēja pārliecība, taču man pirmā doma, šādu nebūt ne dziļi latviski tautisku relikviju blakus automobilī ieraugot, bija par bēdīgi slaveno norvēģu ārieti Breivīku...

Latvijas Pasts Latvijas olimpiešu atbalstītāju sasieto sveicienu kamolu svinīgi nodevis Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) tālākai nogādāšanai uz trīsdesmit pirmo Vasaras Olimpisko spēļu norises vietu Riodežaneiro. Kamolā iesiets vismaz 1000 sveicienu — kopumā aptuveni 400 metru dažādas krāsas lentīšu, uz kurām laba vēlējumus Olimpiskajai izlasei sarakstījuši gan Positivus apmeklētāji, gan ministri, pasta centra Sakta klienti, uzņēmumu, ministriju darbinieki un citi interesenti.

Pagājušajā nedēļā Rīgā notikušās konferences Latvieši pasaulē — piederīgi Latvijai. 2016 laikā izskanēja virkne interesantu un pārdomas raisošu faktu, tostarp arī Latvijas Universitātes pētnieku secinātais, ka gandrīz divas trešdaļas (62,7%) no valsts aizbraukušo tautiešu nevēlas atgriezties dzimtenē, jo ir vīlušies Latvijas valstī kā tādā.

Nupat gadījās būt Cesvainē, kur pats galvenais apskates objekts, protams, ir Cesvaines pils. Nemaz tik sen atpakaļ — 2002. gada 5. decembrī — šī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa simtgadīgo cēlumu krietni vien pabojāja postošs ugunsgrēks, izdarot gana pamatīgas finanšu plūsmu korekcijas novada pašvaldības turpmāko gadu rocībā. Cesvainē ar lieliem skandāliem uzcēla jaunu skolu, nu jau gandrīz pabeigts arī pils remonts vismaz ārpusē. Tieši to, pils ārējo kopskatu, vispirms vērtē ikviens šeit nokļuvušais, un tad nu acīs graužas tie vēl palikušie izdegušā vecā jumta fragmenti, kurus klāj nevis jauni kārniņi, bet gan visai atbaidošs melns ruberoīda pagaidu risinājums...

Nacionālā drošība ir jautājums, kas būs aktuāls vienmēr. Arī tad, ja patlaban nav tiešu draudu Latvijas valstij, tas nenozīmē, ka noteiktās situācijās kāda no varbūtībām nevar kļūt par reālu apdraudējumu, un tas attiecas ne tikai uz teorētiski iespējamo hibrīdkaru vai atklātu agresiju no kādas labi zināmas austrumu lielvalsts puses, bet arī uz terorisma, nekontrolētas imigrācijas u.c. līdzīgiem draudiem. Iekšpolitiskā spriedze, ko var izraisīt jebkurš no šiem apdraudējumiem, ir dāvana mūsu valstij nedraudzīgiem propagandistiem un atvieglo nelabvēļu iespējas atrast attaisnojumus iespējamu hibrīdu vai militāru akciju uzsākšanai ar mērķi atkārtot 1940. gadu.

Ukraiņu priesteris un viņa audžubērni devušies velotūrē apkārt pasaulei, lai cilvēkiem stāstītu, cik bērnam ir svarīga ģimene.

Sestdien Trikātas pilskalna estrādē notika senioru deju grupu ikvasaras sadancošanās «Vasaras ziedu krāšņumā».

Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīvajā sabiedrībā «VAKS» sākusies  jaunās ražas pieņemšana un pirmapstrāde. Šovasar tā notiek ne tikai uzņēmuma pamatbāzē Valmierā, Mūrmuižas ielā 18, kā arī filiālēs Varakļānos un Gulbenē, bet tagad arī Matīšos. Par jaunās sezonas īpatnībām un kārtējām investīcijām raitākā graudu pieņemšanā stāsta «VAKS» valdes priekšsēdētājs INDULIS JANSONS.

Divpadsmit darbīgi Valmieras tehnikuma audzēkņi daļu vasaras pavadīja Itālijas dienvidos, Sicīlijā. Sešas nedēļas jaunieši Erasmus+ projekta ietvaros apguva profesionālās prasmes dažādos ēdināšanas un tirdzniecības uzņēmumos. Projekta dalībnieki atzīst, ka šī ir bijusi nenovērtējama pieredze, jo nekur citur nevar tik labi iemācīties gatavot picas un pastu kā to dzimtenē — Itālijā.