«Latvijas lielākā problēma ir nabadzība,» šajā nedēļā izplatītā ziņojumā plašsaziņas līdzekļiem teicis tiesībsargs Juris Jansons. Plašsaziņas līdzekļi ik dienu stāsta par tiem, kam Latvijā klājas grūti: pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm, bez darba palikušajiem, un rāda arī to, kādi ir nabadzības vaibsti pasaulē.
Iepriekšējā nedēļa bija trokšņaina. Sabiedrības uzmanība maz gan bija pievērsta galvenajam notikumam — 2017. gada budžeta projekta skaitļu pēdējai precizēšanai valdības ārkārtas sēdē. Tur viss aizgāja kā pēc notīm. Pat allaž smaidīgās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas budžeta portfeļa nešana uz Saeimu pa mediķu arodbiedrības (tā vienīgā no valdības sadarbības partneriem par šo budžetu nebalsoja) izklāto zaļās nāves paklāju palika mazpamanīta.
Arī Valmierā pa laikam pausts uzskats, ka atkritumu apsaimniekošanā labāk būtu pāriet uz norēķiniem pēc atkritumu svara, nevis pēc tilpuma. Ko par šādu esošās sistēmas maiņu saka ZAAO valdes priekšsēdētājs AIVARS SIRMAIS?
Šajās dienās sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana pret lielveikala Depo būvniecību iepretim Jelgavas pilij, lai Kultūras ministrija steidzamības kārtā šo teritoriju noteiktu par pils aizsardzības zonu.
Sestdien interesantā kārtā visu Latviju (ne tikai) zināmā mērā vienoja kāds neparasts notikums. Kaut arī vispasaules diktātu latvieši vairākās zemēs rakstīja jau otro reizi, tas tomēr varēja likties neikdienišķs: ne jau katru dienu tu atkal nonāc gandrīz vai skolas solā.
Osvalda Rožkalna (1910 — 1989) vārds lielai daļai mākslas interesentu Latvijā visticamāk neko neizsaka: savdabīgā gleznotāja un scenogrāfa radošais mūžs lielākoties saistījies ar dzīvi un darbiem ārpus Latvijas: tikai nepilnu gadu desmitu jaunībā pirmās brīvvalsts laikā viņš strādājis Latvijas Operā, bet pēc tam karš un vēlākie notikumi viņu aiznesuši no dzimtenes. Tādēļ Rožkalna darbu atgriešanās Latvijā ir notikums, mums vēl jo vairāk: tas arī Valmierā.
Nesen kādā krietni vējainā oktobra dienā lauksaimnieki no Burtnieku, Mazsalacas, Kocēnu, Rūjienas un Valkas novada devās pieredzes braucienā uz Igauniju. Brauciena mērķis bija iepazīties ar bioloģisko saimniekošanu Dienvidigaunijā.
Burtnieku novada domnieks IGORS KORŅĒJEVS ir vīrs, kurš tur roku uz pulsa uzreiz vairākām sporta jomām. Viņpiektdien Vecatē viņš Burtniekam pastāstīja par divām — MTB velosportā un motokrosā — jau finišējušām vasaras sezonas sporta aktivitātēm un vienu tikko iesākušos ziemas sezonā — florbolu.
Pagājušajā piektdienā Burtnieku par novada aktualitātēm informēja pašvaldības izpilddirektors MĀRIS ĒRGLIS:
Burtnieku pagasta pirmsskolas izglītības iestāde jeb vienkārši bērnudārzs Sienāzītis patiešām atrodas ekskluzīvā vietā — blakus simtgadīgajam Burtnieku muižas parkam. Ja bērneļiem apnīk spēlēties pašiem savā sētā, kurā arī interesantu objektu netrūkst, var doties interesantā pārgājienā pāri ielai, kur gan neparasti koki un krūmi aug, gan (priekš sīčiem) milzīga brīvdabas estrāde, gan lielās šūpoles un ugunskura vieta. Ja arī tur garlaicīgi, var izmest līkumu pa Burtnieku ciematu, ezermalā papriecējot acis par Burtnieka plašumu.