Nesen Liesma rakstīja, ka Jeru pamatskolas un Rūjienas vidusskolas matemātikas skolotāja LINDA ČĀKURE pēc Mārupes vidusskolā novadītās atklātās stundas saņēma žūrijas augstāko novērtējumu un ieguva šī gada Ekselences balvu.
Kārtējā kolektīvo medību sezona jau beigusies, un mednieku biedrības «Kocēni» vīri sākuši gatavoties kādam nozīmīgam notikumam — pēc dažiem mēnešiem biedrībai apritēs desmit gadi.
Šonedēļ Vecpuišu parkā griezīgi dzied zāģi — vadoties pēc SIA «Koku eksperts» izstrādātās parka koku dendroloģiskās inventarizācijas ar koku stāvokļa novērtējumu, koku eksperta Gvido Leiburga atzinumiem par ciršanai un koku vainagu sakopšanai pieteiktajiem kokiem, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās pārvaldes atzinuma par koku ciršanu ārpus meža, parkā paredzēts likvidēt 17 kokus, kas apdraud parka apmeklētājus un apkārtējo infrastruktūru. Parkā ir arī daudz vecu koku, kuri nav atzīti par bīstamiem, bet lielā vecuma dēļ ar lūstošiem zariem var radīt apdraudējumu parka apmeklētājiem.
Zilākalnā pagājušās nedēļas nogalē svinēja Masļeņicu.
Dzirdot vārdu Masļeņica, latvieši uzreiz saprot, ka tie ir īsti slāvu svētki. Ja nav priekšstata, kā tos svin Krievijā, mazās un ļoti attālās sādžās, lielajās pilsētās, kā līksmo Baltkrievijā un citviet, tad var izmantot vismaz pāris labus avotus, kuri atklāj šo svētku būtību. Bezpersoniskais variants ir informācija internetā, bet daudz interesantākas ir sarunas ar cittautiešiem. Kā klājas krieviem, baltkrieviem? Kā viņi dzīvo, kā strādā, kā svin dzīvi mūspusē?
Lauku atbalsta dienesta (LAD) mājaslapā ir iespēja iepazīties ar informāciju, ka Eiropas Komisijas programma «Augļi skolai» ir veids, kā dalībvalstis, izmantojot savus un ES budžeta līdzekļus, var nodrošināt skolēniem bezmaksas augļus un dārzeņus ar nolūku palielināt šo produktu patēriņu, kā arī veicināt veselīgas ēšanas paradumus skolēnu vidū. Programmas mērķis ir veicināt augļu un dārzeņu produkcijas patēriņu un nākotnē samazināt veselības aprūpes izmaksas aptaukošanās, sirds un asinsvadu slimību dēļ.
Dažas pāri robežai uz Krievijas pusi brīvi palaistas Vācijā vai citur zagtas automašīnas, no tās puses it kā nepamanīti Latvijā ievestie cigarešu tūkstoši tāds sīkums vien rēgojas salīdzinājumā ar vairāk nekā 1,7 miljonu eiro PVN izkrāpšanu. To, kā nu kļuvis zināms, organizējusi kāda ļoti zinoša VID darbiniece. Vienkāršu ļaužu uzskatos negodīgie muitnieki vai robežsargi vien mēģinājuši uztaisīt savu biznesiņu, godīgajiem nodokļu maksātājiem acīmredzamu skādi nesagādājot. Bet gudrā Agnese kompānijā ar četrām ieinteresētām personām pastiepusi roku pēc naudas, kas jau bija iekrājusies valsts budžetā. Tādēļ Agneses nodarījums ir pārāk nesmuks gan pret pensionāru mazajām pensijām, gan finansējumu medicīnai, skolotāju algām.
Darbs, māja, bērnudārzs, pa starpai veikals — tas ir dzīvošanas modelis, kuram piekrīt mazu bērnu mammas. Viņas lasa gudru speciālistu teikto: neaizmirstiet par sevi, atvēliet laiku sev, un nereti spriež: cik tai padomdevējai pašai ir bērnu? Ko dara viņas vīrs? Kāda ir tā atbalsta komanda — māsas, brāļi, omes, opji, aukles, kas ir blakus, lai laikā, kamēr bērns ir vēl pirmsskolas vecumā, mamma varētu būt tur, kur ir viņas intereses? Sakāt, laika plānošana...
Tiesības rīkot 2016. gada Eiropas čempionātu klasiskajā (bezekipējuma) spēka trīscīņā piešķirtas Tartu — šo ziņu pirms gada Latvijas smagatlēti uztvēra ar neviltotu prieku. Kā nu ne, ja vismaz Valmieras spēka trīscīņniekiem līdz mačiem tuvāks ceļš mērojams nekā mājiniekiem estipoisiem no, piemēram, Tallinas vai Pērnavas. Ar bažīgu humoru tika apspriesta ziņa, ka sacensības norisināsies Dorpat konferenču centra 4. stāvā... Igauņu būvnieku darba kvalitāte nepievīla, tāpat arī citās sacensību organizācijas jomās pustūkstotis atlētu, treneru, tiesnešu un oficiālo amatpersonu sastapa augstus kvalitātes standartus.
Projektā «Stāstu bibliotēka» Valmieras bibliotēka šoreiz aicināja interesentus uz stāstu vakaru par to, kā pilsēta atdzima pēc Otrā pasaules kara. Atjaunotāji un cēlēji satikās ar ļaudīm, kam viņi šos namus būvēja.
Katru pavasari viesturieši sveic skolotājus Darba svētkos, sakot paldies par ieguldīto darbu skolā. Piektdienas vakars Viesturskolā tika pavadīts īpašā atmosfērā — 14 jubilāri analizēja, svēra un pielāgoja Raimonda Paula dziesmas, lai tikai vienu, kas vislabāk raksturo kādu gaviļnieka dzīves mirkli, noguldītu Muzikālajā bankā. Tā bija iespēja visiem klātesošajiem mazliet citādāk satikties ar Maestro un atkal iepazīt savus kolēģus, jo muzikālais atmiņu lietus atklāja ko jaunu, ko ikdienas steigā varbūt nemaz nezinām par darba biedru. Vakaru vadīja Laima Drande un Uldis Jansons. «Platīna» kompaktdiskus jubilāriem pasniedza Muzikālās bankas padomnieki — metodisko «šūniņu» pārstāvji.