Vakar Valmieras novada fonda padome vērtēja aizvadītā gada darbu, grozīja fonda statūtus un lēma par padomes sastāva pārmaiņām.

Kauguru pagasta «Ozolos» vakar viesojāmies pie ilggadējās piensaimnieces RANTAS ŠMITAS, kura pavisam nesen piena pārstrādes grupas Food Union ražotņu vērtējumā izpelnījusies atzinību nominācijā «Latvijas piensaimniecības patrioti».

Saulainā svētdienas rītā Trikātas parkā Lieldienu Zaķis visus — gan lielus, gan mazus— aicināja modināt saulīti. Ar saulainu noskaņojumu uz Lieldienu lustēm bija sanākušas daudzas trikātiešu ģimenes un viesi. Lieldienu Zaķis un zaļā Varde mudināja piedalīties dažādās aktivitātēs un spēlēs. Gan lieli, gan mazi varēja atrast sev tīkamu nodarbošanos: piedalīties olu ripināšanas sacensībās, lasīt bumbiņas, izšūpoties šūpolēs vai vienkārši patērzēt ar sen vai nesen redzētiem cilvēkiem.

Mūrmuižas  tautas universitātes marta nodarbības  tēma bija «Beverīnas meklējumi turpinās». Par runas vīriem bija aicināti divi samērā jauni vēsturnieki — Gints Skutāns un Edgars Žīgurs. Arī klausītāju vidū šoreiz bija pietiekami daudz  gados jauno.

Kādreiz Kauguru pagasts sniedzās līdz Gaujas krastiem arī uz Valmieras pusi. Kaugurieši par savām teritorijām sauca gan Pauku priedes un Kauguru vēri, gan Pekas kalnu un Gaides māju pļavas.

Valmierā (un ne tikai) viņu zina gan kā kādreiz populārās «Kveldes» solisti, gan kā stikla šķiedras rūpnīcas folkloras ansambļa «Daina» dvēseli, gan vēl nesen — senioru kopas «Dore» vadītāju, vairākus gadus arī Rencēnu pagastā viņa vadījusi dziesmu draugu kopu «Dedzieda». BRIGITAS PUNKSTIŅAS kuplajā jubilejā par viņu stāsta kādreizējās dziedātājas, ar kurām kopā, kā smejies, sāls puds apēsts.

Tas nu atkal ir noticis. Pēdējās Lieldienu brīvdienās jau manīju arī Valmieras ielās pāris vieglos automobiļus bez jumta. Ne tāpēc, ka marta vējā vai kā citādi šis auto salona un tur iekšā sēdošo pārsegs būtu nopūsts nost, bet tāpēc, ka pirmie drosmīgie jau braukāja ar kabrioletiem!

Vasaras braucamlaiks nāk virsū ar joni, tāpēc tie, kam ir papīri, bet nav sava spēkrata, raugās pēc sava braucamā. Vieni to dara internetā, otri vētī piedāvājumu vietējos autoplačos, trešie... Jā, ir arī tādi, kas gatavi pamēģināt leišu ruleti alias lietota auto iegādi Lietuvā. Jā, varbūt lētāk, taču ar visām šī procesa piedāvātajām īpatnībām, ko varam saukt arī par risku, jo tirgošanā dienvidu kaimiņi allaž bijuši letiņiem vismaz pāris auto korpusus priekšā. Leiši grib un prot pārdot (no)lietotus spēkratus, tāpēc iemanījušies no pavisam žēlīgiem n-rokās pabijušiem autiņiem savos kaktu servisos uztaisīt tādas konfektes i skatā, i dokumentos, ar kurām — protams, tikai viens saimnieks — pirms tam braukuši vai nu tikai mācītāji, vai neprecētas advokātes... Tomēr — cerēsim uz labu Lietuvā, tāpēc dažas būtiskas lietas potenciālo auto pircēju zināšanai.

Pēdējo gadu notikumi kā Eiropā, tā pasaulē kopumā — ekonomiskā krīze, bēgļu straumes, terorisms, mantiskās nevienlīdzības pieaugums daudzās pasaules valstīs un virkne citu negatīvu parādību — ir noveduši pie jūtama vairāk vai mazāk radikālu politisko spēku popularitātes pieauguma.

Picērija Čili Pica, manuprāt, ir viena no demokrātiskākajām ēstuvēm Valmierā. To novērtējušas daudzas ģimenes, gan brīvdienās, gan ikdienā  tur iegriežoties kopā ar bērniem. Kamēr jāpagaida pasūtītais ēdiens, mazie apmeklētāji viņiem speciāli iekārtotajā stūrītī var pazīmēt vai, nelielajā garderobītē pārģērbjoties, pārtapt kādā tēlā. Bērniem picērijas apmeklējums ir kā mazi svētki, vecākiem iespēja kopā ar dēliņiem un meitiņām atpūsties.