Šodien gandrīz katrs sevi cienošs auto ražotājs pasaulē jau pamēģinājis kādu no saviem auto modeļiem tankštellē nevis pieliet ar degvielu no pistoles, bet gan pieštepselēt pie ātrās elektriskās uzlādes aparāta. Kāds tur brīnums, ka pārējiem cenšas līdzi turēt arī Krievijas autobūves kompānija AvtoVAZ. Nupat krievi pirmoreiz atrādījuši ekspertiem savu inženieru veikumu — elektriskās piedziņas Ladu, kas ar pilnībā uzlādētiem akumulatoriem spēšot veikt aptuveni 150 kilometrus.
Pašā vasaras vidū jau piecpadsmito reizi savu dzīvotspēju apliecināja Naukšēnu kūrmājas Rūjas Nāras saimnieka Aivara Ruļļa organizētais turnīrs stipriem vīriem Ziemeļvidzemes stiprinieks. Šos mačus bez tam caurvij arī dāmu, kuras nebaidās sacensties vīrišķīgos pārbaudījumos, sacīkstes cīņā par titulu Ziemeļvidzemes stipriniece, kā arī vietējā Naukšēnu stiprinieka noskaidrošana.
Teju vai katram kāda dzimtas sakne stiepjas Latgales virzienā. Ja labi pameklējam, varam atrast kādu tuvāku, vai tālāku čangaļu radu, ja ne dzīvu esam, tad kādā kapu kalniņā noteikti. Uzpotēti ar Kurzemes vai Vidzemes pumpuriem, celma līmenī jūtam senču aicinājumu doties uz Latgali. Tā arī es katru gadu kā piligrims ieelpoju zilo ezeru zemes ceļu putekļus. Šogad arīdzan.
Viņa neuzliek mērķus, bet izmanto iespējas. Viņa mācās no grāmatām, kolēģiem, pieredzes, no ģimenēm, mammām un mazuļiem, kuri tikko nākuši pasaulē un tik daudz jau pastāsta par jauna ceļa sākumu. Par to taku, kas cilvēkam pašam jāiemin, lai dzīvotu piepildītu un laimīgu mūžu. Saruna ar valmierieti, vecmāti, Vidzemes slimnīcas galveno māsu un mūsu pilsētas pašvaldības deputāti, arī sievu, mammu un vecmāmiņu ANTRU KUPRIŠU.
Jau ceturto gadu Valmieras pilsētas svētku laikā krāsainas bumbiņas sacentīsies Gaujas Kazu krācēs, lai nestu balvas saviem īpašniekiem. Šogad tiks noskaidrotas ne vien ātrākās 30 bumbiņas, bet arī ātrākā krāsa, kuru īpašnieki saņems gardu veicināšanas balvu. Kā ierasts – visi rallija ienākumi nonāks Valmieras novada fonda (VNF) projektu programmas «Sev, tev, novadam» krājkasītē, lai jau rudenī varētu atbalstīt valmieriešu un apkārtējo novadu iedzīvotāju labos darbus.
Pagājušajā piektdienā bijušajā mākslas skolas namā V. Baloža ielā ar Valmieras pilsētas vārtu ideju prezentāciju noslēdzās Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas studentu plenērs. Pēc tam, kad ļoti lielu prieku, ka pagājušajā gadā iesāktajam sagaidīts turpinājums, bija paudusi Valmieras galvenā arhitekte Jolanta Brūniņa un viņai par to, ka Valmiera gatava joprojām sadarboties, ar tikpat lielu prieku atbildējis RTU šīs fakultātes dekāns Uģis Bratuškins, bet studentu grupas līderis Matijs Babris pēc neliela ieskata pilsētas vārtu vēsturiskajā nozīmē pamatojis četrus galvenos darbības principus, tika dots vārds plenēra dalībniekiem.
VENTIS BEĶERIS, ķirurgs Vidzemes slimnīcā, Valmieras domes deputāts.
INTS PUTNIŅŠ. Sirds ķirurgs, 1. operāciju bloka virsārsts Stradiņa slimnīcā. Darbības joma — iegūto sirdskaišu ķirurģija.
Pirms diviem gadiem lasītājus iepazīstināju ar notikumiem, kas norisinājušies mūsu pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē Pirmā pasaules kara sākumā: jaunās slimnīcas celtniecība Dzirnavu ezeriņa krastā (1914.), Vecpuišu parka izveide un paviljona atklāšana (1914.), brīvprātīgo pieteikšanās strēlniekos 1915. gada augustā u.c. Jāteic, ka cerības uz ātru uzvaru nomaina skumjas par zaudētajiem tuviniekiem – vīru, tēvu vai līgavaini.
Vasara ir gaismas un pozitīvi lādētas enerģijas tveršanas laiks. Tāpēc jau visi, kam to vien atļauj darba rūpes un paša noteikšana, steidz atvaļinājumu vadīt pie dabas krūts jūnijā vai jūlijā. Kad nu šī vasara ir ar sauli paskopāka, kad apnīk ogošana vai sēņošana, atvaļinājuma lietderīgai vadīšanai ir jāizmanto citi piedāvājumi.