Šarapovai ķeza, ne mildronātam
Slavenās tenisistes pēkšņās nedienas liek mums atcerēties, ko teica brāļi Kaudzītes — ar Gaitiņu Teņa, viņu romāna tēla, muti: «Kā smejies, uz otra nelaimi izstiepies, uz savu saraujies.»
Slavenās tenisistes pēkšņās nedienas liek mums atcerēties, ko teica brāļi Kaudzītes — ar Gaitiņu Teņa, viņu romāna tēla, muti: «Kā smejies, uz otra nelaimi izstiepies, uz savu saraujies.»
Trešdienas vakarā mūsu basketbolisti izdarīja jaunu ierakstu Valmieras basketbola vēsturē — pirmo reizi, kopš mūsējie piedalās Baltijas basketbola līgas čempionātā, valmierieši iekļuva starp četrām labākajām līgas komandām! Divu spēļu summā ar 12 punktu pārsvaru Valmiera/ORDO apspēlēja Pasvales Pieno Žvaigzdes un tagad pusfinālā, atkal divu maču sērijā, tiksies ar Igaunijas čempionvienību Tartu Rock.
Viņš ir Gulbenes puika, kurš studiju gados nonācis Vidzemes Augstskolā un Valmierā. Un vismaz pagaidām arī šeit redz savu vietu dzīvē, kas ikdienā pamatīgi piesieta basketbolam. SANDIS BUKŠS jau ceturto gadu ir BK Vidzemes Augstskola/Valmiera Glass komandas menedžeris. Šogad viņam vēl viens ar basketbolu — nu jau Latvijas U-16 jauniešu izlases līmenī — saistīts pienākums.
Bērnu namos uzaugušie nespēj veidot attiecības, ģimeni, jo viņi nemāk mīlēt
Vidzemes Augstskolas (ViA) asociētā profesore un Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījuma institūta (HESPI) pētniece Feliciana Rajevska ir Latvijas nodaļas līdzautore grāmatai «Challenges to European Welfare Systems» (Izaicinājumi Eiropas labklājības sistēmām), ko nupat klajā laidusi izdevniecība Sringer.
Tiekamies vienā no šī pavasara slapjākajām dienām, kad slapjums nenorimis šķīst kā no debesīm, tā uz ielām, bet horeogrāfe LINDA MĪĻĀ nāk pretim optimistiska, smaidoša: pavasaris esot viņas gadalaiks, kad viss mostas, zaļāks, gaišāks kļūst ne tikai dabā, bet arī cilvēkos.
Nākamsvētdien ar krāšņo 70 gadu jubilejas koncertu No saknēm līdz galotnēm augt Valmieras Kultūras centrā viesosies Latvijas Universitātes Tautas deju ansamblis Dancis. Lai uzzinātu, ko dančinieki valmieriešiem un pilsētas viesiem šajā vakarā rādīs (viņi būs pirmie, kas šo jubilejas programmu redzēs!), uz sarunu lūdzu Danča ilggadējo māksliniecisko vadītāju Rolandu Juraševski.
Pēc postošajiem 2015. gada jūnija plūdiem Tbilisi Zooloģiskā dārza vadība un darbinieki daudz darījuši, lai sakoptu postījumu sekas. Patlaban tiek veidots projekts jaunam zooloģiskajam dārzam, bet līdz tam iecerēts atvērt vienkāršas ekspozīcijas neapplūstošajā kalna daļā.
Viņu mēdz saukt par bruņurupuču nešanas profesoru, viņš nesis arī milzu ķirbjus un lielus akmeņus, cēlis štangu, vilcis mašīnas, tankus, pat kuģi jūrā... Šoreiz Vīru lietās patiešām ekskluzīva iespēja tādā nepiespiestā gaisotnē (pēc intervijas oficiālās daļas) aprunāties ar šodien mūsu valstī pašu vīrišķīgāko vīru — aizsardzības ministru, kurš šajā sarunas daļā vairāk tomēr vienkārši RAIMONDS BERGMANIS, spēkavīrs.
Kopš aizvadītās nedēļas nogales Cēsu Izstāžu namā skatāmas divas tehniskā izpildījuma ziņā it kā ļoti atšķirīgas izstādes: gleznotājas Neonillas Medvedevas «Dvēseles portreti» un fotomākslinieka valmierieša Mihaila Ignata «Sapņu kartogrāfija». Taču, kā to izstāžu atklāšanas dienā īpaši akcentēja šī nama vadītāja Nata Livonska, abās izstādēs piedāvātie darbi ir dziļi radnieciski: Neonilla ar krāsu dzidrumu un ļoti savdabīgo māksliniecisko valodu aicina no Zemes palūkoties uz zvaigznēm, savukārt Mihails savās fotogrāfijās rāda, kādas ģeometriskas kontūras ir uz Zemes, uz to lūkojoties no liela augstuma.