Vidzemnieku dārza svētki 17. augustā norisinājās jau septīto gadu pēc kārtas. Saulainajā pēcpusdienā Lubānas novada «Ezerniekos», pašā Salas ezera krastā, pulcējās vairāk nekā simt vidzemnieku, starp kuriem bija arī 26 enerģiski uzņēmēji, kurus šīgada «Vidzemes stāsti 2018» nominācijai bija izvirzījušas 26 Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pašvaldības.
Mazs bij tēva novadiņis, bet diženi turējās — tieši tā ir pamats teikt par Raunas novadu, kurā, pašvaldībai mērķtiecīgi atbalstot vietējos uzņēmējus, ir panākta strauja un vispusīga uzņēmējdarbības attīstība. Vislabāk Raunā paveikto var redzēt tradicionālajos svētkos «Rodam Raunas novadā», kur vienkopus ar saviem produktiem sanāk vietējie amatnieki, lauksaimnieki, lauku uzņēmēji, un kad vēl viņiem piepulcējas kaimiņu novadu ražotāji, tad tik tiešām ir ko skatīt, pirkt un baudīt. Pērn šo svētku tēma bija ziedi un puķes, šogad festivālā godā cēla un godāja ķiploku. Arī «Liesma» brauca lūkot visu garšu karali, tādēļ piedāvājam fotoreportāžu no Raunas.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) kā partneris ir iestājies starptautiskā piena pētniecības tīklā IFCN (www.ifcndairy.org); dalība tajā nodrošina iespēju LLKC piekļūt citu valstu saimniecību datiem, ļaujot labāk novērtēt Latvijas piena saimniecību efektivitāti un konkurētspēju Eiropas un pasaules līmenī.
«Liesma» ievēroja, ka sestdien Raunā notikušajā festivālā «Rodam Raunas novadā» kā gādīga mājasmāte it visā klāt bija Raunas novada domes priekšsēdētāja EVIJA ZURĢE. Viņai atlika laika ne tikai Ķiploku tirgus atklāšanai, bet arī sarunām aci pret aci ar vietējiem un kaimiņu novadu uzņēmējiem. Un arī nelielu interviju mūsu lasītājiem viņa tirgus placī neliedza.
31. jūlijā Burtnieks sāka aplūkot tēmu par valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusa piešķiršanas iespēju Valmiermuižas vēsturiskajam kompleksam. Valmiermuižas kultūras biedrība, 23. martā griežoties ar šādu vēlmi vēstulē uz 13 lapām (teksts, shēmas, fotogrāfijas) pie Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (tagad Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde — G.V.), bija izteikusi vēlmi šo statusu piešķirt visam muižas vēsturiskajam kompleksam kopumā, nevis tikai atsevišķām ēkām. Te arī vismaz pagaidām parādījusies galvenā problēma. Savs viedoklis te Burtnieku novada pašvaldībai, kuras viedokļi bija iepriekšējā reizē. Šoreiz Burtniekā Valmiermuižas alus saimnieka Aigara Ruņģa un Valmieras pagasta uzņēmēju Matisonu ģimenes viedoklis. Abos pausts atbalsts vienota Valmiermuižas kompleksa iekļaušanai valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā.
11. augustā Burtnieku parka estrādē ar krāšņu uzvedumu finišēja nu jau trešais ikgadējais biedrības Pāvulēni iniciētais projekts Dodot gūtais – neatņemams.
Burtnieks regulāri sekojis Matīšu kultūras nama rekonstrukcijas procesam, tagad – vasaras izskaņā – laiks atkal raudzīt, kā notiek iecerētie darbi. Arī tāpēc, ka šur un tur jau paklīdušas runas, ka celtnieki, redz, līdz 18. novembrim, Latvijas simtgadei, nemaz nevarēšot iespēt visu solīto...
SynotTip futbola Virslīgas 18. kārtas spēlē VALMIERA GLASS VIA atkal pretī stājās turnīra līderi — RFS. Abas Valmierā tikās arī Latvijas kausa izcīņas 3. posmā 4. augustā, kad uzvaru ar 3:0 svinēja viesi. Svētdien šis duelis izvērtās krietni spraigāks par kausa spēli — RFS būdami vadībā ar 3:0, otrajā puslaikā pamanījās ielaist divus vārtus — noslēgumā gan iesitot vēl vienus spēles pēdējās minūtēs, tādējādi svinot nepārliecinošu uzvaru pār turnīra pastarīti ar 4:2.
Valmieras Viestura vidusskolas (VVV) un Valmieras Pārgaujas sākumskolas (VPS) seši audzēkņi iekļuva Latvijas izlasē un Viļņā piedalījās Eiropas čempionātā 100 lauciņu dambretē, kur veiksmīgi konkurēja ar citu 13 valstu gudrākajiem dambretistiem. Sacensības notika trijās laika kontroles grupās ar noteiktu apdomas laiku katram: klasikā 80 min. + papildus 1 min. par katru gājienu, ātrajā 15 min. + 5 sek. un ātrspēlē 5 min. + 3 sek.
Igaunijas pavisam loģiskais piedāvājums – abām valstīm veidot kopēju iepakojuma depozīta jeb apmaksātas savākšanas sistēmu – atkal liek mūsu uzņēmējiem un politiķiem meklēt labskanīgus skaidrojumus tam, kāpēc Latvijā ievērojami labāk ir joprojām pieciest ar plastmasas pudelēm vai skārdenēm piemētātas grāvmalas.