Ja savā laikā mēs varējām tāpat vien naski būvēt ledushalles, butaforiskas viesu mājas vai ražotnes, tad kāpēc tagad nevarētu uzbūvēt veselu dzelzceļu? Galvenais — patīkami iztērēt Eiropas naudu, «sildīt ekonomiku».

Vakar Rīgā, 11. novembra krastmalā 29, oficiāli tika atklāta Valmieras pilsētas pārstāvniecība.

Pirms pāris dienām atklātas Paralimpiskās spēles Riodežaneiro.

RIO komandā ir 11 atlēti, kuri aizstāvēs Latvijas vārdu un godu. Vakar uz starta izgāja titulētākais Latvijas paralimpietis Aigars Apinis. Mājās palika daudzi sportistu ar invaliditāti draugi, paziņas, kuri tur īkšķus. Starp viņiem arī cēsnieks AIGARS MIKLĀVS. Cilvēks, kuru Latvijā sauc par ratiņbasketbola krusttēvu un tagad arī šefu.

Atzīmējot Vispasaules fizioterapijas dienu, Vidzemes Rehabilitācijas centra fizioterapeiti devušies izbraukuma vizītē uz zemnieku saimniecību «Lejasvagaļi» Jeru pusē.

Daudzkrāsaina, bagāta ir atvasara. Tādu arī Valmieras pensionāru biedrību «Atvasara» redz Valmieras pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja Daile Goba.

Raiņa gads pērn izskanēja ar daudziem pasākumiem, publikācijām presē, rosību skolās un bibliotēkās. Tomēr tas ir aizgājis, cita starpā atstādams arī pa jautājumam: kas no tā paliek, kad putas noplok un kopotie raksti atkal rātni iegūluši plauktos, necerot uz biežu pieskaršanos?

«Kā ikvienam bērnam, arī man bija savs bērnības sapnis, un jūtos laimīga, ka esmu to piepildījusi,» saka skaistuma un veselības studija Hanza īpašniece ANTRA BĒRZIŅA, atceroties, kā, ar mammu nākot no bērnudārza, mazajā suvenīru veikaliņā pie tagadējās Valletas viņa pa logu vērojusi cilvēkus un iztēlojusies, ka varbūt kādreiz viņa strādās šajā vietā un pirms došanās uz dārziņu mammas ievedīs savas meitas sapīt matus glītās bizēs...

Šovasar Vīru lietās sanācis vairāk parunāt ar koka lietu meistariem. Arī rudens pirmā saruna būs par koka darbiem, precīzāk, par pīšanu no klūgām. Manuprāt, tas tāds īstens vīru darbiņš, jo prasa stingru roku tvērienu. Pieļauju, ka vienkāršu pinumu pratēju ir gana daudz, tepat, Valmierā, ir viens vīrs, kurš pa fikso no zaļām klūgām pin vienkāršas, tīri glītas lietas dārzam un saimniecībai, pēc tam pats pa pilsētu cilpo, savus darinājumus par draudzīgu cenu piedāvājot. Cik ātri naudiņa tiek saņemta, tik ātri viņam tā arī pazūd, jo tiek lietota zināmai vajadzībai... Pirms pāris gadiem gribēju pasūtīt šim pinējam pavisam vienkāršu vasaras puķu kasti no zaļām klūgām, ko laukos iestiprināt piemērotā ābeles žāklī. Samērīju, sazīmēju uz papīra, satiku meistaru. Viņš, ieraudzījis, ka, būs jāstrādā pēc mēra, atteicās — tā vienkārši nebija viņa, pilnīga ekspromtum brīvmākslinieka niša...

Pagājušajās Vīru lietās atļāvos parādīt vienu no saviem atvaļinājuma labajiem darbiem — spiningu noliktavu pie garāžas griestiem. Šoreiz atkal viens neliels darbiņš, kurš galīgi nepretendē uz patentu, taču varbūt atgādinās kādu savulaik jau redzētu, iecerētu, taču neizdarītu darbu...

Sestdien, 10.septembrī, no pl. 19 Valmieras muzeja pagalmā starptautiskās iniciatīvas Eiropas kultūras mantojuma dienas 2016 laikā notiks pasākums Valmieras stāsti. Fakti attēli, tērpi, dejas, kurā izrādīs Valmieras muzeja vēsturisko tērpu kolekciju, vēsturnieks Edgars Plētiens iepazīstinās ar pētījuma Valmiera senās Hanzas pilsētu savienībā: vēsture un mantojums pirmajiem rezultātiem, savukārt grupa Magnolia demonstrēs 19. gadsimta dejas.