Vidzemes plānošanas reģiona apzinātajos, godinātajos un atsevišķā brošūrā izdotajos «Vidzemes veiksmes stāstos 2016» ierakstīta arī Rūjienas amatnieku biedrība «Rūzele». Tā dibināta 2012. gadā, bet pirmsākums ir 2009. gadā, kad pēc sludinājuma laikrakstā kopā sanāca 26 interesenti. Tagad to ir 56, un biedrības durvis joprojām ir atvērtas klāt pienācējiem.
Par Jeru pagasta «Arumu» viesmīlīgajiem saimniekiem INETU un LAIMONI BOLĒM «Liesmā» esam rakstījuši vairākkārt. Šajā ģimenē ir izaudzināti trīs dēli un meita, sagaidīti astoņi mazbērni, šajā sētā sekmīgi ir nostādīta bioloģiskā lauksaimniecība un mērķtiecīgi attīstīta pārtikas produktu mājražošana. Ineta ar savu produkciju pašlaik gatavojas novadu pārstāvēt LLKC stendā populārajā izstādē «Rīga Food 2016». Taču šoreiz ne par to, bet gan par kuplās, saliedētās kristiešu ģimenes ieguldījumu Paipusu muižas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.
Lai novada bērni augtu veseli un vispusīgi attīstīti, pēdējos gados daudz apbrīnas vērta ir paveikts Rūjienas novada specializētajā pirmsskolas iestādē «Vārpiņa». Arī jaunais mācību gads šajā iestādē, ko apmeklē 220 bērni, par kuru izaugsmi ikdienā gādā 82 darbinieki, atnesis vairākas pārmaiņas. Ar tām iepazīstina «Vārpiņas» nu jau bijusī vadītāja LIDIJA BUDAHA un šovasar no viņas stafeti pārņēmusī jaunā vadītāja LILITA ROMANOVSKA.
Vēl pirms dažām dienām skolas izskatījās visai vientuļas un klusas, bet šodien tajās atgriezusies skolas gada ierastā kņada, bērnu smiekli un stāsti par vasarā piedzīvoto. Viss ir saposts, krāsojums atsvaidzināts, vāzēs smaržo košā vasara, un bērnus sagaida uzmundrinoši vēlējumi jaunajam un skolotāju sarūpētais pirmās skolas dienas pārsteigums.
No 19. līdz 21. augustam Somijā norisinājās Starptautiskais Baltijas valstu mūzikas skolu stīgu orķestru festivāls.
Teju pēc pusgadsimta atceros kapa klusumu klasē, kad skolotāja lēni ar pirkstu vilka pār žurnālu un domīgi teica: «Atbildēt nāks...» Grūti aprakstīt to spriedzi, bailes un izmisumu, kad nosauca manu vārdu. Vienalga, biju stundai gatavs vai ne, kājas līdz tāfelei bija šļauganas kā ceļā uz ešafotu. Atvieglotas klases biedru nopūtas manu likteni vieglāku nepadarīja.
VIKTORS LITAUNIEKS. Valmieras Pārgaujas sākumskolas direktors. Pirms septiņiem gadiem izturot milzīgu konkursu, viņš pagrieza savu dzīvi par visiem 180 grādiem, jo kā īstens Alūksnes puses cilvēks no matu galiņiem līdz papēžiem ienāca Valmierā. «Bet manas lauku mājas starp Malienu un Alūksni joprojām ir svētas. Kad vien tieku, braucu turp. Joprojām, jau 15 gadus, esmu Alūksnes Lauvu kluba biedrs, savas Bejas mednieku biedrības biedrs,» arī piektdien pēc mūsu sarunas viņš aizsteidzas ierastajā ceļā. Jo ir kapu svētku laiks, un šoreiz jāsakopj tuvinieku kapiņi.
«Atceros, ka man gribējās skolu pabeigt, steigt tālāk, bet bija naktis, kad vēl ilgi par skolas dzīvi sapņoju. Tajos rītos pamostoties, biju diezgan bēdīga, jo mani neatstāja tā dīvainā sajūta: tas dzīves posms man ir beidzies. Dzīvē kolekcionēju visu labo, kas ar mani ir noticis. Viss skolas laiks tāds bija, un palikušas tās gaišās atmiņas,» stāsta Valmieras Drāmas teātra aktrise un izrāžu vadītāja REGĪNA DEVĪTE.
TV raidījumu un pasākumu vadītājs AIVIS CERIŅŠ, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas absolvents.
1996. gadā Valmieras 4.vidusskolā sākas pārmaiņu laiks: to sadala Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā un Pārgaujas sākumskolā. Veidojas vairākas īpašas tradīcijas, kas vieno absolventus arī šodien. Viena no skolas vērtībām — žetona gredzens, kura emblēmu 1998. gadā izveidoja 26. izlaiduma absolvente Inga Eglīte.