Nupat plašu rezonansi izraisīja Latvijas televīzijas (LTV) raidījuma «Aizliegtais paņēmiens» secinājums, ka, lai arī valsts tērē ievērojamus līdzekļus krievu valodas mācīšanai skolās un krievu valoda ir otra populārākā svešvaloda Latvijas mācību iestādēs, nomācošs vairākums skolēnu, kas šo valodu it kā ir apguvuši, patiesībā to neprot pat sarunvalodas līmenī.
Kopš oficiālās inaugurācijas 20. janvārī 45. ASV prezidenta Donalda Trampa vārds tiek locīts visos plašsaziņas līdzekļos un ne jau nu tajā pozitīvākajā nozīmē, kā pieklātos runāt par potenciālo sabiedroto. Pietiek ielūkoties dažos virsrakstos, kā, piemēram Tramps ierobežo ārvalstu musulmaņu iebraukšanu ASV (pirmdienas Neatkarīgā), Donalds Tramps nosauc Madonnu par pretīgu (Delfi) vai ASV psihiatri pauž nopietnas bažas par Trampa garīgo veselību (Diena), lai sāktu domāt, ka nupat pienācis gals civilizētajai pasaulei un parādi komandēs pustraks orangutans pie granātu kastes.
Pēdējais brīdis, kad valstij jāsaprot — būtu jāaizstāv mazie un vidējie vietējie tirgotāji. Situācija ir jau tā traģiska: dominējošie tirgotāji ir pārņēmuši pusi tirgus, bieži vien pārdošanas cena Rimi vai Maxima ir pat zemāka par to, ar kuru ražotājs piegādā preces mazumtirgotājam.
Vairāk nekā divus gadus Krievijas embargo un globālais piena tirgus ar zemo piena iepirkuma cenu bija pamatīgs pārbaudījums piena nozarei un lauksaimniekiem — piena ražotājiem. Bet par spīti tam Latvijā pagājušajā 2015./2016. pārraudzības gadā vidējais izslaukums no govs audzis par 218 kg un valstī tas bija 7296 kg. Lopkopības speciālisti to skaidro ar vairākiem iemesliem, un viens no tiem — cenu dēļ samazinoties naudas ieņēmumiem par pienu, tika ražots iespējami vairāk piena, lai tā kompensētu naudas ieņēmumu daļu. Uzmanīgāk nekā jebkad sekoja līdzi tam, cik daudz un cik precīzi govis apēd to, kas katrai govju grupai paredzēts ēdienkartē.
Cēsīs jau kopš 1995. gada izvērtē ieguldījumu izglītības un kultūras norisēs Latvijā.
Aizvadītajā nedēļā darba vizītē Naukšēnu un Rūjienas novados bija zemkopības ministrs un vairāki ministrijas vadošie speciālisti. Pēc vairāku uzņēmumu un saimniecību apmeklējuma viņi Rūjienas kultūras namā tikās ar lauksaimniekiem. Piedāvājam ieskatu (saīsināti!) tikšanās laikā runātajā.
«Jau tradicionāli esam raduši labus sadarbības partnerus AS Swedbank — gan skolēnu mācību uzņēmumu atbalstam, gan Karjeras dienās informējot topošos studentus par kredītiespējām, gan piedāvājot aktuālus tematus mācību procesa dažādošanai un risinājumus skolēnu, arī pedagogu personīgo finanšu pārvaldīšanai. Šoreiz sadarbības iespējas rezultējušās jaunā programmā «Dzīvei gatavs», kas jau savā nosaukumā norāda uz šī brīža izglītības mērķi — saikni ar reālo dzīvi. Tām stundām taču nav nekāda sakara ar reālo dzīvi! — šādi un līdzīgi apgalvojumi bieži dzirdami no skolēniem,» stāsta Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas izglītības metodiķe INĀRA PUNKSTIŅA.
Starpnovadu skolu muzeju vadītāji un novadpētniecības darba organizatori ieradās pie kolēģes Ineses Molas Valmieras 5. vidusskolā, lai iepazītos ar novadpētniecības darba aktivitātēm un iekārtoto muzeju. Skolas direktore Rudīte Markus iepazīstināja ar raksturīgāko izglītības iestādē. Emocionālai noskaņai viesus uzrunāja skolēnu folkloras ansambļa dziedātās dziesmas (vadītāja skolotāja Līga Cimdiņa).
Latvijas Ornitoloģijas biedrība pirmo reizi bija izsludinājusi akciju «Ziņo par putniem dārzā», kas noritēja no 27. līdz 29. janvārim, un tās mērķis bija saskaitīt putnus dārzos vai pie putnu barotavām. Akcija pēc vienotas metodikas notika vienlaikus visās Baltijas valstīs, un tajā iesaistīties bija aicināts ikviens, kuru interesē norises dabā. Putnus novēroja arī Valmieras Pārgaujas sākumskolas audzēkņi, kuri jau trešo gadu ir iesaistījušies Latvijas Ornitoloģijas biedrības skolu programmā «Putni un mēs».
Viņnedēļ Valmieras pašvaldības dome apstiprinājusi pašvaldības 2017. gada budžetu. Aizvadītajā piektdienā vietējo masu mediju pārstāvjiem par lielākajiem šim gadam pilsētā ieplānotajiem darbiem stāstīja pašvaldības domes priekšsēdētājs JĀNIS BAIKS.