Oktobrī norisināsies īpašais pasākums Valmieras kultūras kartes īpašniekiem — ekskursija pa Valmieras drāmas teātra telpām. Klātesošie varēs iepazīt teātra aizkulises, grimētavā uzzināt, kā aktierus spēj nopūderēt līdz nepazīšanai, kā arī redzēt, cik plašas ir teātra nama telpas, kurās tiek glabāti izrāžu rekvizīti, un uzzināt, cik cilvēku tiek iesaistīti vienas izrādes tapšanā. Aizraujošā stāstījumā ekskursantus pavadīs aktieris, galvenais administrators Arnolds Osis un mārketinga direktore Agita Mačuka.

Ja nemaldos, kopš brāļu Traubergu medaļu gaitām Eiropas čempionātā autokrosā neko īpašu tajā augstumā mūspuses autobraucēji nebija sasnieguši gadus piecpadsmit. Tāpēc jo patīkamāka bija 18. septembrī sportacentrs.com lasītā kādreizējā valmierieša Viestura Saukāna sagatavotā informācija, ka Francijā Sentiņī de Vēras trasē, kur notika pēdējais — devītais šī gada Eiropas autokrosa čempionāta posms, uzvaras savās klasēs izcīnījuši valmierieši Ervins un Justs Grenči. Tas tēvam Ervinam nodrošināja vicečempiona laurus sezonas kopvērtējumā SuperBuggy klasē, bet dēlam Justam — Eiropas sudrabu JuniorBuggy klasē. Ervinam līdz čempionam vācietim Berndtam Štūbem pietrūka nieka 3 punktu... Jāpiebilst, ka abu Grenču sasniegumi ir līdz šim augstākais Latvijas sportistu varējums Eiropas bagiju trasēs!

Ar uzvaru (3:2) pār viesiem no Daugavpils savu skatītāju priekšā Latvijas kausa izcīņā jauno sezonu uzsākusi Valmieras hokeja komanda. Vārtus mājinieku komandas labā guva Matīss Megnis, Pauls Krūmiņš un Mikus Ozols. Toties vārtos lieliski darbojās Toms Lauskis.

Latvieši ir ļoti optimistiska tauta. Tikai optimistiem ir tik pamācoši sakāmvārdi vai parunas: «Nelaime nenāk viena», «Nekad nav tā, ka nevar būt sliktāk», «Nāks jauni sūdi, šie aizmirsīsies», «Kā velnu piemin, tā velns klāt». Optimistiem ir vesela virkne paražu, kā mainīt likteni, novērst nenovēršamo vai apmānīt «kaulaino». Pieredzējuši likteņa saimnieki dūšīgi iedzer uz veselību, veļu laikā atstāj ēdamo mirušo gariem, met krustus un paskatās spogulī, ja aizmirstas mantas dēļ nākas atgriezties atpakaļ. Prātīgie latvieši piesit pie koka, ka tik kaut kas nenotiek. Prātīgie latvieši spļauj trīs reizes pār kreiso plecu, pat tad, ja tur sēž sargeņģelis.

Vidzemes Augstskola — pirms rektora darba un tagad, ar ko tā asociējās?

Pirms darba šeit Vidzemes Augstskolu zināju maz, tik, cik biju iesaistījies akreditācijā un studiju programmu novērtējumā. Man tā asociējās ar atvērtību, vienkāršību, pozitīvu noskaņojumu. domāju, ka tā nav būvēta kā ziloņkaula pils, kas uz visu skatās no augšas.

Pēc mēneša pauzes atkal atgriežamies pie pirmskara Valmieras galvenā ziņu nesēja — laikraksta Valmierietis — pārlapošanas digitālā veidā. Mūsu pilsētā tikko sācies 1939. gads, un avīzītei nodrukāts 489. numurs, kurš nāk pie valmieriešiem ceturtdienā, 5. janvārī...

Piektdien, 30. septembrī, Zinātnieku nakts pasākumi notiks Rīgā, Jelgavā, Salaspilī, Rēzeknē, Daugavpilī, Valmierā, Liepājā, Ventspilī un Papē, piedāvājot ikvienam interesentam atklāt zinātnes noslēpumus. Šo Eiropas mēroga pasākumu Latvijā rīko Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, vadošajām Latvijas augstskolām, zinātniskajiem institūtiem un citām ar pētniecību saistītām organizācijām.

Firma «Madara’89» SIA veic ēkas Valmierā, Rīgas ielā 64, rekonstrukciju, lai tajā izvietotu pārtikas veikalu «top!» ar pārtikas preču un pirmās nepieciešamības rūpniecības preču plašu piedāvājumu.

Balles Latvijā pēdējos gados kļūst arvien populārākas, arī Valmierā. Dejotāju aprindās Valmiera jau  tiek dēvēta par baļļu galvaspilsētu!  Iemesls tam – regulārie deju vakari, tradicionālās balles un, protams, Ziemassvētku balle, kas ik gadu tiek rīkota  ar  pašvaldības un  Valmieras Kultūras centra atbalstu. Deju vakarus plāno rīkot arī  jaunā Valmieras koncertzāle. Ballēs un deju vakaros Valmierā un tuvējos novados arvien biežāk ir redzami skaisti dejojoši pāri no balles deju kluba «Valmiera», kuri rāda labu paraugu citiem.

DACE DALBIŅA ir īsta viesturiete, pat divkārt, — kā Viestura vidusskolas audzēkne un kā skolotāja, skolēnu un kolēģu iemīļota. Jau diezgan ilgus gadus viņas profesionālā darbība saistās ar Rīgu — Latvijas Universitātē, Izglītības un zinātnes ministrijā, Latviešu valodas aģentūrā. Dalbiņa ir daudzu zinātnisko publikāciju un populārzinātnisku rakstu, mācību grāmatu un pedagogu mācību līdzekļu autore, starptautiskos projektos bijusi gan dalībniece, gan vērtētāja. Ata Kronvalda prēmijas laureāte, Atzinības Krusta kavaliere.