Droši vien vairākums Liesmas lasītāju viņu pazīst kā prasmīgu dārzkopi, kurš ar savām  gudrībām gatavs nākt talkā arī citiem augļu dārzu un dārziņu īpašniekiem. Šovasar no kolēģa Aivara uzzināju, ka Svitku saimnieks KALVIS ELIĀSS ir arī metālists, kurš zina, ko un kā savām rokām izgatavot, lai savā saimniecībā strādāšanu padarītu efektīvāku un sirdij tīkamāku. Manuprāt, vārds Kalvis jau no pašas dabas apzīmē cilvēku, kurš ar vīru lietām uz tu par visiem 120%!

Tā, nedaudz pārfrāzējot angļu teicienu Must see, must know, jāsaka par vēl līdz 2. augustam Cēsu izstāžu namā iekārtoto mākslas izstādi, lai nodotos 19. gs. pasaules izpētei. Šeit apskatāma starptautiska izstāde «Igauņu nacionālās glezniecības pamatlicējs Johans Kēlers (1826 —1899) un laikabiedri Latvijā». Izstāde ir ļoti bagātīga un aicina iepazīt 19. gs. pasaules mākslas un dzīves izjūtu siltos, tumšos toņos gleznotos darbos ar uzsvērti precīzu attēlojumu.

Nākamnedēļ, 16. jūlijā, Starptautiskā folkloras festivāla «Baltica 2015» ietvaros jaunizveidotajā Neikenkalna dabas koncertzālē Dikļos notiks muzikāls pasākums divās daļās. Tautas mūzikas koncertā ar skanīgo nosaukumu «Saule dziesmu vizināja», kas sāksies sešos vakarā, uzstāsies folkloras kopas no Latvijas un Igaunijas. Koncertā piedalīsies Dikļu folkloras kopa «Endzelīte» (vadītāja Gunta Zvirbule), Lēdurgas folkloras kopa «Putni» (vadītāja Ilze Kļaviņa), Viļakas folkloras kopa «Abrenīte» (vadītāja Albīna Veina), Salacgrīvas folkloras kopa «Cielava» (vadītāja Zenta Mennika), Jelgavas folkloras kopa «Dimzēns» (vadītāja Velta Leja), Piltenes folkloras kopa «Pill tīn» (vadītāja Nelda Matisova), Rīgas Latgaliešu studentu folkloras kopa «Ceidari» (vadītāja Marta Vaivode), Līvbērzes folkloras kopa «Zemgaļi» (vadītāja Velta Leja) un folkloras kopa «Mataasa» no Igaunijas. Ieeja bez maksas.

31. jūlijā un 1. augustā Jāņa Daliņa stadionā jau 21. reizi norisināsies Valsts prezidenta balvas izcīņa vieglatlētikā, kurā par prezidenta kausiem sacentīsies Baltijas valstu izlašu komandas. Šovasar Valsts prezidenta balvas ietvaros paralēli nacionālo izlašu cīņām notiks arī Baltijas valstu sacensības U16 vecuma grupā.

Svešvārdu vārdnīca skaidro, ka vārds akcīze, kas cēlies no franču accise, ir netiešs nodoklis, ko valsts uzliek gan masu patēriņa precēm, piemēram, degvīnam un tabakai, gan komunālajiem, transporta un citiem pakalpojumiem. Šo iespēju kā savdabīgu brīnumnūjiņu nākamā gada valsts budžeta papildināšanai atraduši Veselības ministrijas ierēdņi, rosinot piemērot akcīzes nodokli vairākiem ikdienā iecienītiem un plaši lietotiem pārtikas produktiem, konkrēti, neveselīgo pārtikas produktu grupai.

Pirms daudziem gadiem bija populāra kāda sirsnīga ārzemju dziesma ar šādu nosaukumu, kas klausītājiem ļoti emocionāli pauda: tik zaļa, zaļa zāle ir tikai manā dzimtenē un tikai pie manas mājas.

Augustā būs pagājis gads, kopš Baltijas valstu reģiona un Somijas piena nozare izjūt Krievijas embargo negatīvo ietekmi. Visu šo laiku Latvijas piensaimnieki ir spiesti turpināt piena ražošanu zem pašizmaksas. Ražošanas izmaksas ir krietni augstākas par piena iepirkuma cenu.

Valmieras Valsts ģimnāzijas jauktais koris Bonus vakar rīta agrumā pirms kāpšanas autobusā, lai dotos uz XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku finālskati, vēl pusstundiņu ievingrināja balsis mūzikas kabinetā, jo finālā jāuzstājas ar otro kārtas numuru, līdz ar to ar kādā no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas auditorijām atvēlēto stundas ceturksni var izrādīties par maz, savukārt, iedziedoties autobusā, pēc diriģenta Imanta Toča domām, iespējams tikai pazaudēt balsi.

Kādas neformālas grupas dalībnieki mūspusē mēģina sev pašiem atklāt Latvijas skaistumu — jau divdesmit četras vasaras. Kad pirms divdesmit pieciem gadiem valmieriete Silvija Volkova pirmoreiz aicināja kopā paziņas un domubiedrus, lai dotos vairākdienu ekskursijā pa pašu zemes interesantām vietām, neesot pat īsti bijis domas, ka tam jākļūst par tradīciju. Lielākoties tie bija daiļdārznieki — profesionāļi un amatieri, interesenti, paziņas, draugi un draugu draugi, kopīga bija tikai vēlēšanās ieraudzīt un atklāt skaisto un interesanto tepat Latvijā, tikai dziļāk un pamatīgāk.

1955. gada pavasaris ir neparasti auksts. Ziema spītīgi neatkāpjas, vēl aprīļa beigās sadzenot tādas sniega kupenas, ka vīriem nākas cītīgi strādāt ar lāpstām, lai izraktu ceļu zirga pajūgam. Arī ziedoņa vārti veras lēni. Tikai ap Jāņiem uzzied narcises, tulpes... Līgo vakarā ābeļu ziedos tērpjas dārzi. Arī Naukšēnu ciema Ozolniekos.