Oktobris iesācies ar dažādiem brīnumiem automobiļu īpašniekiem. Tos, kā jau ierasts, grib sarūpēt nākamā gada valsts budžeta stiķētāji. Zaļās idejas aizsegā tiek bīdīti cauri pavisam absurdi transporta līdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķina piedāvājumi. Par to varētu balsot tad, ja mēs dzīvotu, piemēram, Vācijā, kur iedzīvotājiem pavisam citas algas un arī valstī autoparks salīdzinoši svaigs. Bet Latvijā? Pie mums izdomāt, ka par pēdējā modeļa 600. mersi ikgadējo transporta līdzekļa ekspluatācijas nodokli — tikai tāpēc, ka tas, lūk, aprīkots ar videi visdraudzīgāko EURO6 dzinēju — varētu maksāt gandrīz uz pusi mazāk, toties paveciem grabuļiem, kaut arī ar teorētiski videi draudzīgiem mazlitrāžas motoriem, nodoklis varētu uzlekt teju divreiz, spējīgi tikai pilnīgi pī-pī-pī Satiksmes ministrijā... Varētu jau nedusmoties uz tiem cilvēciņiem, kuriem ierēdņa krēsliņš ministrijā pielipis pie sēžamgala vēl stingrāk nekā ar Moment superlīmi un kuriem Latvija beidzas Juglā vai Valdlaučos, ja vien šo valstiski domājošo īpatņu garadarbi nesistu pa kabatu lielākajai daļai Latvijas auto lietotāju.