Skaistā vietā

Reti vairs kāds atminēsies, ka savulaik, 1942. gada jūlijā, svinīgi atklāts Valmieras novada muzejs? Ievērojamo notikumu atspoguļoja arī vietējais laikraksts Tālavietis, lasītājus informējot par darba laikiem un apmeklējumam piemērotākām dienām (svētdienās plkst. 10 — 15, trešdienās 13 — 18, ceturtdienās  15 — 20), gan par vērtīgajām senmantām, kuras «nu tagad aplūkojamas ikvienam interesentam». «Piemiņas glabātājs,» kā rakstā jūsmīgi cildināts jaunatvērtais vēstures muzejs «atrodas ļoti skaistā vietā, bijušajā tūristu mītnē Gaujas krastā.

Turpmākais stāsts noklausīts no autora jaunības dienu drauga, kuram darba darīšanās bieži nākas ceļot, tostarp arī uz Krieviju, ieskaitot arī šīs valsts aiz Urālu kalniem esošās lielpilsētas.

Šovasar Miķelis bija klāt kādā ne pārāk kupli apmeklētā pasākumā Valmieras nomalē esošā kantorī, kurā atbraukušie Rīgas ciemiņi un arī vietējie centralizētā siltuma tirgotāji paziņoja pilsētniekiem vēsti, no kuras vienam otram no klātesošajiem atkārās žoklis: jaunajā apkures sezonā Valmierā centralizētais siltums, kurš līdz šim cenas ziņā pilsētniekiem bija teju vismīlīgākais visā valstī starp dižpilsētām, tagad būšot par 26,6% dārgāks t.i. no 46,98 eiro/MWh uzlekšot līdz 59,50 eiro/MWh (bez PVN)!

Sestdien, 29. jūlijā, Valmiera jau ceturto reizi centīsies nosargāt Latvijas spēcīgākās pilsētas titulu. Valmieras posms svaru stieņa spiešanā guļus uz reižu skaitu «Latvijas spēcīgākā pilsēta 2017» notiks no plkst. 11.30 līdz 14.30 Valmieras Kultūras centra laukumā.

Trešā jūlija nedēļa Valmieras pirmsskolas izglītības  iestādes «Sprīdītis» bērniem pagāja, naski gatavojoties «Sprīdīša» teātra festivālam. Visas nedēļas garumā katrā grupiņā bērni savu skolotāju vadībā gatavoja teatralizētu uzvedumu un runāja «par» un «ap» teātri.

Paziņojums par kārtējās «sabiedriskās kustības» un tajā bāzēta politiskā spēka šodienas debiju būtiski atšķiras no iepriekšējiem. Šis noteikti nav Ingunas Sudrabas vai Mārtiņa Bondara/Artusa Kaimiņa (relatīvo) veiksmes stāstu atdarinājums.

Vasara ir izpriecu laiks — katru nedēļas nogali daudzviet Latvijā tiek svinēti pilsētu, novadu, teātra vai arī alus, reņģēdāju, nēģu un cita veida svētki, cenšoties piedāvāt iedzīvotājiem daudzpusīgas atpūtas programmas visām gaumēm un visiem vecumiem.

Latvijas novadu Siera dienas rīkotāja biedrība «Siera klubs» Cēsīs, Rožu laukumā, aizvadītās nedēļas nogalē interesentiem piedāvāja sieru dižtirgu, Latvijas profesionālās mākslas iestāžu, dizaina un mākslas vidusskolu audzēkņu radošā konkursa «Jāņu siera ceļš» gleznu izstādi, jaunāko sieru degustāciju, vairākas aktīvās sacensības: siera rituļu cilāšanā, siera atpazīšanā aklo vistiņu spēlē, kā arī izdevību piedalīties sieram veltītajā meistardarbnīcā. Tajā lieliem un maziem skatītājiem par prieku visas dienas garumā aktīvi darbojās arī divas mūsu puses sierzines: Ramona Jirgena, Vidzemes Gastronomiskās un kulinārās kultūras mantojuma fonda «Māras pūrs» dibinātāja, un tā valdes locekle Iveta Dārziņa-Kalekaure.

No labdarības ceļojuma un bērnu nometnes Vācijā atgriezušies 39 bērni no Vidzemes — no  Valmieras SOS bērnu ciemata, Grašu bērnu ciemata un Naukšēnu novada. Nometne Vācijā tika organizēta ar Vācijas Policijas atbalstu un notika no 12. līdz 24. jūlijam.

Eiropas valstīs ir kronēti paši iecienītākie sieri. Piemēram, Anglijā siera karalis ir Čedars, Šveicē — Ementāles jeb Šveices siers, Francijā — Brie un Rokforas sieri. Latvijā siera karaļa godā pamatoti iecelts Jāņu siers, un to pirmo reizi kronēja 2005. gadā Siera svētkos Limbažos. Jau vairāk nekā desmit gadus šis kronis un augstais tituls ceļo no viena uzņēmuma pie cita, slavinot tā saražoto produkciju, roku darbu un Jāņu siera gatavošanas tradīcijas. Šo gadu laikā par siera karali jau kļuvuši visi Jāņu siera ražotāji, daži pat atkārtoti. Aizvadītās nedēļas nogalē Cēsīs pilsētas svētku laikā — Latvijas novadu Siera dienā — notika kārtējā Siera karaļa kroņa maiņa. Piedāvājam reportāžu no šī svinīgā pasākuma.