Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis vakar pauda cerību, ka beidzot varētu vainagoties ar panākumiem kārtējais plāns par reformām valsts pārvaldē, kas paredz pakāpeniski samazināt darbinieku skaitu par 6%. Cerības tiek saistītas ar to, ka darbinieku skaita samazināšana tiks noteikta par vienīgo veidu, kā valsts pārvaldes iestādēs iegūt līdzekļus algu palielināšanai.
Reiz kāds cilvēks esot lielījies, ka nogriezis lauvam — cilvēkēdājam asti ar kabatas nazi. Uz jautājumu, kāpēc viņš nav nogriezis galvu, cilvēks atbildējis, ka to kāds jau esot izdarījis pirms viņa. Morāls gļēvums ir vīrišķības sabrukums, bet drosme ir viena no augstākajām dvēseles vērtībām, tikumiem. Tā ir spēja savam «es gribu» pretim nolikt «tā ir pareizi», tikums, kas ļauj mums rīkoties pareizi, neskatoties uz mūsu bailēm un iespējamiem zaudējumiem.
Daudzkrāsaini izgaismota, parādes maršiem un patriotiskām dziesmām skanot, ir pavadīta Latvijas kārtējā dzimšanas diena, un turpinām rosības pilno ceļu pretī simtgadei. To sagaidot, ir daudzi labi aizsākumi, bet ir arī daudz kas būtisks nepadarīts vai pat aplami darīts.
Valsts 99. jubilejā, 18. novembrī, par ieguldījumu Valmieras attīstībā un izaugsmē, veicinot iedzīvotāju labklājību un pilsētas atpazīstamību, svinīgajā sarīkojumā tradicionāli tika sveikti pilsētas apbalvojumu «Goda valmierietis 2017» un «Gada valmierietis 2017» saņēmēji.
Valmierieši ar fotoizstādēm ir pat izlutināti, taču 17. novembrī Valmieras muzeja Izstāžu namā atklātā Mihaila Ignata fotogrāfiju izstāde «Sapņu kartogrāfija» pelna īpašu uzmanību. Jau ar to vien, ka Miks (tā Mihailu sauc daudzi fotogrāfi) neapšaubāmi pašlaik ir viens no tiem fotogrāfiem, kas nes Latvijas vārdu pasaulē pat ļoti tālu. Kopš 2013. gada viņš ir reģistrēts autors Pasaules fotogrāfijas organizācijā (WPO jeb World Photography Organisation). Vairāk nekā 80 starptautiskajos fotomākslas konkursos viņš ieguvis tuvu pie 30 godalgu. Starp tām ir arī Starptautiskās fotomākslas federācijas (FIAP) zelta, sudraba un bronzas medaļas. 2014. gadā Mihailam Ignatam piešķirts FIAP mākslinieka goda nosaukums, bet kopš 2016. gada janvāra viņam ir gods saukties par FIAP ekselenci (Excellence of FIAP). Viņa fotogrāfijas publicētas fotoalbumos, populāros ārzemju žurnālos, arī National Geographic (tajā arī viena no izstādē redzamajām — ziemas ainava ar dažiem kokiem ceļa līkumā).
Aizvadīta Latvijas 99. dzimšanas diena, laiks, kad ikviens pārdomā, kas man ir Latvija. Mana Latvija ir pilsēta, kurā dzīvoju, skola, kurā strādāju, un vērtības tajās — cilvēki un viņu devums.
Tradicionāli Rencēnu pamatskolas kolektīvs svinīgā noskaņā pulcējās pie skolas un valsts karoga, lai apliecinātu savu sirdspiederību Latvijai. Skolas direktore Dina Oliņa atklāja vēsturisko atskata ceļu valsts tapšanā. Ar lepnumu izskanēja himnas dziedājums. Meiteņu trio dziedāja latviešu tautasdziesmu «Skaista, skaista Tēvu zeme». Ekrānā projicējās 1918. gada 18. novembra svinīgā sēde, kurā Tautas Padome proklamē jauno Latvijas valsti. Skolēni uzzina par gatavošanos tai, redz sēdes vadītāju Gustavu Zemgalu, Kārli Ulmani, vienīgo sievieti Klāru Kalniņu, kori un rencēnieti Jāni Bērziņu no Vecostermaņu mājām.
Rencēnu pagasta bērnudārza «Zīļuks» darbinieku kolektīvs un audzēkņi ar lielu centību bija gatavojušies Latvijas 99. dzimšanas dienas svinīgajam pasākumam. Valsts himnas dziedājums visiem kopā izdevās skanīgs. Pie apģērba piespraustās karoga krāsas lentītes radīja īpašu gaisotni. Mūzikas skolotāja Dagnija Leimane pārdomāti bērnus iesaistīja dziesmu un rotaļu saspēlē «Skaista ir mana Latvija visos gadalaikos». Arī paši mazākie, skolotāju un viņu palīdžu mudināti, ar pašu gatavotajiem karodziņiem atbalstīja vecāko bērnu aktivitātes. Imitējot valsts vietu apceļošanu, audzēkņi sēdās vilcieniņā un izkāpa noteiktās pieturās. Runātāju mazajos stāstiņos uzplauka Latvijas daba ar tajā raksturīgiem augiem un dzīvniekiem. Ciemos bija ieradušies Rencēnu pamatskolas jaunsargi Ilona Bombaka, Evelīna Balode, Miks Kvetkovskis un Elīna Rusaka, kuri pastāstīja par gatavību dzimto zemi sargāt miera apstākļos.
17. novembra vakarā Kocēnu novada Vaidavā norisinājās pasākums par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai. Tā laikā tika godināti gan Kocēnu novada iedzīvotāji, gan konkursa «Skaistākā dzīves vieta un vide Kocēnu novadā 2017» laureāti.
Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca ir neatliekamās palīdzības stacionārs psihiatrijā. Tajā ik dienas ārstējas vairāk nekā 300 pacientu, un stacionārs ir darba devējs 340 novada un apkārtnes iedzīvotājiem.