Nupat no «Vienotības» rindām tika izslēgta partijas nu jau bijusī ilggadējā līdere Solvita Āboltiņa. Politiķe tika vainota, ka rīkojusies pretēji partijas valdes lēmumam — publiski komentējusi iespējamo jauna ekonomikas ministra virzīšanas procesu un kandidātus, pretnostatījusi frakcijas darbu partijas valdes darbam utt., kas viss kopā saucas par intrigu vērpšanu.
Viena no mūsu lielākajām bagātībām ir Latvijas daba, kas uz citu valstu fona ir saglabājusies tīra un zaļa. Tā ir bagātība, kas mums jāsargā. Tādēļ man neliek mieru vairākas nozīmīgas lietas, ko ne šajā, ne iepriekšējos parlamenta sasaukumos nav izdevies sakārtot. Viena no tām ir PET pudeļu un cita veida iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana.
Lai dzīves ritms nekļūst pārāk vienmuļš un pat garlaicīgs, manuprāt, ik pa laikam dzīvē, sadzīvē, pagastā un pat visā valstī ir vajadzīga kāda kņadiņa, satraukumiņi un dažādības. Ir taču jautri vērot, ka daža iecere vai pasākums, kas kādam par sevi augstās domās esošajam šķiet pat zelta vērtībā, daudzu citu vērtējumā ir kaut kas diezgan sūdīgs. Tādu, gluži pretrunīgu vērtējumu nu jau labu laiku ir izpelnījušās arī tā sauktās «deputātu kvotas». Kaut gan par kādām vēl tur pretrunām drīkst runāt vismaz valdību veidojošo partiju deputāti, ja premjerministrs Māris Kučinskis pietiekami atklātā tekstā ir pateicis, ka šīs kvotas, viņaprāt, lieliski izveidotajam šī gada budžetam pagājušajā rudenī «uzlika virsū pamatīgu traipu».
Ar joni tuvojas Mārtiņdiena, ko izsenis dēvē arī par Apkūlību dienu. Tautas tradīcijās iesakņojies, ka ap šo laiku ierasti ar godu beidzami sezonas lauka darbi: jāpabeidz vēl pēdējie kulšanas un zemes aršanas metri. Tiesa, mūsdienās gan globālā sasilšana, gan citi dabas untumi šo seno paražu un lauku darbu ierasto ritējumu krietni patraucē un dažkārt pat izjauc. Ne velti šovasar Latvijā daudzviet nevarēja ne ierastajos termiņos labību nokult, ne kartupeļus bez problēmām norakt, ne arī ziemājus iesēt. Mārtiņš jau klauvē pie durvīm, bet daudziem lauksaimniekiem joprojām katra bezlietus diena ir zelta vērtē. Un katrs tajās dara, ko var. Nesen Jeru pagastā «Liesma» vēroja, kā vienā no ceļmalas laukiem visai prāvu platību akurāti uzara. Arājam izlūdzāmies foto un dažas minūtes nelielai ekspresintervijai.
Amatas novada Spāres muižā norisinājās Neredzīgo un citu personu ar invaliditāti integrācijas biedrības «Es redzu» bērnu un jauniešu iekļaujošā nometne «Pasaule visiem Latvijā. Deja un brīvība», kuru atbalstījuši ABLV Charitable Foundation un vietējā pašvaldība, lai veicinātu aktīvu dzīvesveidu jauniešiem ar redzes un citu invaliditāti, tā sekmējot viņu integrāciju sabiedrībā.
Vidzemes slimnīcas virsmāsas atgriezušās no starptautiskas konferences, kas notika Krievijā.
Kad 29. augustā «Liesma» raudzīja, kā šo ražas vākšanas sezonu iesākusi lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība «Daiva» Jeru pagasta «Kalntemekās», tās valdes priekšsēdētājs ARNIS ĶIBERS ar gandarījumu pavēstīja: «Esam auzās! Kooperācijas biedru laukos šogad ir padevusies neticami laba auzu raža. Pērn auzas iekūlām līdz 3 tonnām no hektāra, turpretī šogad divreiz vairāk!» Norunājām, ka «Daivā» atkal tiksimies sezonas izskaņā.
Tam, ka izglītībā ir nepieciešamas pārmaiņas, piekrīt kā izglītības darbinieki, tā sabiedrība. Skolās ir tikai viena vēlme — lai tas nenotiktu rīt ap pusdienlaiku, bet lēmums tiktu pieņemts, rūpīgi izdiskutējot, un tiktu piedāvāta laikus sagatavota jaunajam mācību saturam atbilstoša materiālā bāze. Pašlaik grūti spriest, vai tuvējo Saeimas vēlēšanu tuvums vai nozares ministrijas smagnējā darbība ir tās, kas nozares ministru gandrīz vai katru nedēļu mudina nākt klajā ar jauniem paziņojumiem.
Logopēdu metodiskā apvienība sadarbībā ar Vidzemes reģiona Iekļaujošas izglītības atbalsta centru un Valmieras Izglītības pārvaldi 6. novembrī rīkoja kursus logopēdiem «Sistēmiskā domāšana un runas attīstība».
Mēs zinām, ka valodai ir liela sabiedriska nozīme. Tā ir gan komunikācijas un citu cilvēku ietekmēšanas līdzeklis, gan kultūras veidošanas, apgūšanas un izplatīšanas veids.