Golfa laukumā Avoti pie Valmieras norisinājās 19. Vidzemes čempionāts golfā, kurā uzvarēja Ainārs Počs no Valmieras. Paralēli notiekošajos turnīros 19. Vidzemes kausu izcīnīja Aldis Strads no Gulbenes. 18. Vidzemes kausu dāmām ieguva valmieriete Paula Egle, bet 2. Vidzemes čempiones titulu izcīnīja Vizma Pūce no Siguldas.
Aizvadītās nedēļas nogalē pirmo reizi Latvijā, Rāznas ezera apkārtnē, norisinājās Pasaules čempionāts rogainingā. Pasākumā piedalījās teju 1000 dalībnieku, pārstāvot 27 valstis. Diennakts orientēšanās maratonā startēja gan šī sporta veida profesionāļu, gan entuziastu komandas, viņu vidū arī vairākas no mūspuses.
Vairāki mūsu vieglatlēti veterāni ar panākumiem startējuši trīs augsta mēroga sacensībās, divās no tām — Baltijas čempionātā un Eiropas čempionātā — pārstāvot Latvijas izlasi.
OlyBet Latvijas Basketbola līgas vienība Valmiera/ORDO papildinājusi sastāvu ar vieglo uzbrucēju Niku Jansonu. Līgums ar talantīgo ogrēnieti noslēgts uz nākamajām divām sezonām.
Sestdien, 19. augustā, Mežaparka trasē, Rīgā, pulcējās vairāk nekā 250 sportistu, lai noskaidrotu labākos «MŠA-Valmieras puikas» rīkotajā Baltijas jūras BMX kausa izcīņas otrajā posmā. Elites sacensībās uz goda pjedestāla kāpa divi «MŠA-Valmieras puiku» sportisti — Edžum Treimanim uzvara, bet Helvijam Babrim trešā vieta, kamēr otrais finišēja Ansis Uškaurs. Savukārt īpašus prieka brīžus sagādāja divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs, kurš kopā ar Rihardu Veidi apbalvoja uzvarētājus.
Aizvadītajā nedēļas nogalē, Rīgas Mežaparka trasē sestdien tika aizvadītas starptautisko BMX sacensību Baltijas jūras kausa otrais no trijiem posmiem BMX riteņbraukšanā, bet svētdien visas dienas garumā bija vērojamas spraigas cīņas «Rīgas kausa izcīņā». Sacensības kuplā skaitā pārstāvēja BMX braucēji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Krievijas. Abas dienas sacensībās ar labiem panākumiem startēja BMX klubs «Tālava» sportisti, savukārt svētdien klubu ieskaitē BMX klubs «Tālava/VBSS» izcīnīja augsto otro vietu.
Kad jūlija nogalē Saeima pēc pamatīgām debatēm pieņēma valdības izstrādātos ar nodokļu reformu saistītos likumus, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) sarunā ar žurnālistiem teica, ka šajos likumos ir atrunātas vairākas lietas, lai vismaz trīs gadus nemainītu nodokļus. «Tā ir stabilitāte, kas vajadzīga visiem iesaistītajiem, un mūsu uzdevums ir to nodrošināt,» tad īpaši uzsvēra valdības vadītājs, izsakot apņēmību, ka nepieļaušot arī Saeimas vēlēšanu tuvumam šo stabilitāti ietekmēt. Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) akcentēja, ka viens no nodokļu reformas galvenajiem uzdevumiem bijis, lai sabiedrība un arī uzņēmēji «vismaz dažus gadus var rēķināties ar stabilu nodokļu politiku».
Ne reizi vien rakstīts par to, ka Zemkopības ministrija, domājot par vietējo pārtikas ražotāju atbalstīšanu, izveidoja plaši pārstāvētu ekspertu darba grupu, kurā izvērtēja reālās iespējas samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai vai atsevišķām tās grupām. Par šo plašai sabiedrības daļai — pārtikas ražotājiem un patērētājiem — joprojām tik aktuālo tēmu ne reizi vien sprieda un viedokļus izteica gan valsts institūciju, gan arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) un vēl citu lauksaimniecības organizāciju pārstāvji, uzsverot, ka PVN likmes samazināšana pārtikai būtu jāsāk pakāpeniski, vispirms to nosakot kaut vai tikai svaigiem dārzeņiem un augļiem, neaizmirstot sākotnējo ieceri par PVN samazināšanu visiem svaigajiem produktiem ar īsu derīguma termiņu.
Okupācijas muzeja direktors un Austrālijas latviešu laikraksta «Latvietis» redaktors Gunārs Nāgels jautā: «Kas ir latviešiem centrālais identitātes elements? Kas ir tā lieta vai doma, par kuru mēs stāvam un krītam? Un vai ir vispār kaut kas, kas latviešiem kā tautai ir svarīgi?»
Vakar Valmierā oficiālā vizītē viesojās Vācijas Federatīvās Republikas prezidenta Franka Valtera Šteinmeiera (Frank-Walter Steinmeier) kundze Elke Bīdenbendere (Elke Büdenbender) un Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kundze Iveta Vējone.