INGAI APINEI šis ir devītais gads Valmierā. Pirmajās sezonās apliecinājusi, ka ir strādīga un precīza režijas uzdevumu izpildē, viņa pirms gadiem četriem burtiski uzspridzināja savu «kārtīgās meitenes» tēlu, nospēlējot Žanetu Viestura Meikšāna izrādē Vīns un nezāles — nesmuko, kompleksu un fobiju mākto skuķēnu, ko dzen zemē «amerikāņu skaistuma» klišejas un mātes «pozitīvā domāšana». Togad Valmieras režisori viņai vienprātīgi piešķīra savu nule iedibināto balvu kā sezonas pārsteigumam. Līdz ar to Inga bija nemanāmi, bet pašsaprotami ieņēmusi savu vietu teātra «spicē» kā aktrise, ar kuru var un vajag rēķināties. Šobrīd viņa spēlē divas lomas latviešu padomju laika dramaturģijā — Annu Gunāra Priedes savulaik aizliegtajā lugā Smaržo sēnes un Laumu Harija Gulbja Medību pilī. Gluži dabiski par mūsu sarunas galveno tēmu kļūst laiks un aktieris tajā.

Valmieras SOS bērnu ciemata jaunieši uz futbola turnīru bija aicinājuši Valmieras pašvaldības un partijas «Vienotība» sportiskākos pārstāvjus. Izklaides diena bija izdevusies.

Vakar steidzīgs vējš gluži kā karogus Valmieras tirgū plivināja pārdošanai izkarinātos puķu podus ar daudzkrāsainajiem ziediem, par kuriem gan pircēju interese bija maza.

23. jūlijā Burtnieku novada Rencēnu pagastā jau otro reizi notiks jauniešu biedrības «VirziensA» rīkotais Izturības skrējiens. Interesenti vecumā no 12 gadiem aicināti pieteikties skrējienam līdz 14. jūlijam, aizpildot anketu elektroniski ej.uz/izturiba vai zvanot pa tālruni 25634051.

Nesen Francijas pilsētā Lurdā notika «Caritas Eiropa» Reģionālā konference, kurā Latviju pārstāvēja desmit cilvēki no Rīgas, Siguldas un Valmieras katoļu draudzēm. No Valmieras Romas katoļu baznīcas draudzes «Caritas» grupas uz Lurdu devās IVETA LIVZINIECE un ELITA ŪDRE.

Gandrīz vai neticami, bet Valmieras sadzīves pakalpojumu kombināta Modes ateljē kādreiz strādājuši pat 100 šuvēju... Astoņdesmitajos gados viņu vidū arī MAIJA BĒRZIŅA, tāpēc palūdzu viņai atļauju ar tā laika notikumiem padalīties atmiņās arī ar «Liesmas» lasītājiem.

Uz jautājumu, kā klājas, ne tik bieži gadās saņemt priecīgu atbildi. Bet aktrise LIGITA DĒVICA, ērtībai ar ierasto cepurīti galvā, par ko nosmejas: liekoties, ka ar to jau piedzimusi, nāk pretim mierīga un gaiša, un apdomai viņai nevajag pat sekundi: «Es jūtos ļoti labi!»

Pirmā iepazīšanās ar jumta skaidu plēšanu man sanāca tālajā 1980. gada vasarā, šķiet, augusta beigās, kad mūs, Rīgas Politehniskā institūta gandrīz jau absolventus, kara katedra bija nosūtījusi uz vairāku mēnešu sboriem Klogā, Igaunijā, artilērijas baterijas komandieru papīru iegūšanai. Toreiz virtuālie jaunākā leitnanta uzpleči katram absolventam karakungiem šķita ne mazāk svarīgi par inženiera diplomu. Īpaša izklaide sboru nobeigumā šī vārda labākajā nozīmē bija mūsu — ceļu būvētāju — vada nosūtīšana pāris nedēļas ilgā komandējumā uz lauka nometni mežā mazas dzelzceļa stacijas Aigvidu tuvumā, kur pa dienu strādājām vietējā kokzāģētavā dažādus darbus, arī gatavojot dēļus lielo armijas telšu rāmjiem.

Valmieras integrētās bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļa šajā vasarā piedāvā divus aizraujošus un lasīšanu veicinošus projektus, kuros var piedalīties gan ikviens bērns vai pusaudzis, gan vecāki.

Piektdien un sestdien Valmierā J. Daliņa stadionā norisināsies ikgadējā Valsts prezidenta balvas izcīņa vieglatlētikā. Sacensībās par Prezidenta kausiem cīnīsies Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vieglatlētikas izlašu sportisti, kā arī Baltkrievijas atlēti.