Ieilgušo humāno krīzi Sīrijā trīs lielvalstis — ASV, Lielbritānija un Francija — izvēlējās risināt 14. aprīlī ar radikālām metodēm: no sabiedroto karakuģiem tika raidītas raķetes uz zinātnisko pētījumu centru pie Damaskas, kā arī ķīmisko ieroču glabātavām un svarīgu komandposteni netālu no Homsas pilsētas. Informācija no šāvēju puses liecina, ka «uzbrukums nodarījis maksimālus postījumus, neapdraudot civiliedzīvotājus. Sīrijas režīms zaudējis gadiem ilgušus pētījumus un izstrādes datus, specializēto aprīkojumu un ķīmiskajos uzbrukumos izmantojamas vielas». Savs viedoklis ir konflikta otram polam — Krievijai, kas iepriekš bloķēja ANO rezolūcijas pieņemšanu neatkarīgas ekspertu komisijas nosūtīšanai uz iespējamo ķīmisko vielu lietojuma vietu Dumas pilsētā, un vēl vienam ļoti nopietnam spēkam šajā reģionā — Irānai. Abas šīs valstis nodēvējušas raķešu triecienu par noziegumu. Krievi informē, ka Sīrijas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 71 no 103 raidītajām raķetēm...

Nesen ASV apmeklēja visu triju Baltijas valstu prezidenti, kuri tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kā arī virkni augsta līmeņa ASV amatpersonu. Šīs vizītes laikā Baltijas valstu prezidenti saņēma apsveikumus valstiskuma simtgades jubilejā, kā arī apliecinājumu, ka ASV ir un būs Baltijas valstu galvenā partnere starptautiskās drošības jomā.

Pēc desmit dienām Lielajā talkā atkal būsim tie muļķīši, kas līdīs pa krūmiem, pildot maisu tūkstošus ar plastmasas taru, tikmēr kaut kur Piebalgas pusē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, skatoties pa savas mājas logu, arvien neredzēs nevienu tukšu plastmasas pudeli, joprojām atgaiņājot visus uzmācīgos depozīta sistēmas vaukšķus.

Šis ir pirmais pavasaris, kad ne viens vien valmierietis — lielāka vai mazāka zemes pleķīša apsaimniekotājs — jūtas tā kā apdalīts, jo Valmierā, lūk, kādam alkohola tirdzniecības bizness likās vitāli svarīgāks par dārzkopības un mājsaimniecības preču tirdzniecību. Rezultātā valmierieši palika  bez gadiem ierastā un atrašanās vietas dēļ tik parocīgā SIA «Agroserviss Valmiera» veikala Tērbatas ielā. Viss pavasara lauku darbiem nepieciešamais nu daudz lielākā klāstā Valmierā tagad pieejams vairs tikai šā paša uzņēmuma tirdzniecības centrā Mūrmuižas ielā. Tiesa, tuvojoties pavasarim, bija bažas par tiem firmai «Agroserviss» gadiem uzticamajiem pircējiem, kuriem nav sava braucamā. Kā lai kājāmgājēji tiek uz Mūrmuižas ielu pēc sezonas pirkumiem?

Gatavojoties XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku lieluzvedumam Māras zeme un koncertam Vēl simts gadu dejai, no 23. februāra līdz 30. aprīlim 30 vietās Latvijā notiek deju kolektīvu repertuāra apguves un svētku dalībnieku atlases skates, kurās piedalās 18800 potenciālie Dziesmu un deju svētku dalībnieki no 760 kolektīviem. Pagājušajā sestdienā Valmieras Kultūras centrā notika Valmieras deju apriņķa skate, pulcinot pavisam 28 deju kolektīvus no Valmieras, kā arī no Rūjienas, Naukšēnu, Mazsalacas, Beverīnas un Burtnieku novada. Dejotāju sniegumu vērtēja žūrijas priekšsēdētāja Zanda Mūrniece — horeogrāfe, Dejas nozares konsultatīvās padomes vadītāja, Dziesmu svētku mākslinieciskās padomes locekle, Deju svētku virsvadītāja, kā arī žūrijas komisijas locekļi Maruta Alpa — Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas dejas eksperte, deju lieluzveduma Māras zeme projekta vadītāja, Ilze Mažāne — horeogrāfe un Deju svētku virsvadītāja, Gunta Skuja — horeogrāfe, Deju svētku virsvadītāja, koncerta Vēl simts gadi dejai mākslinieciskā vadītāja, Jānis Ērglis — deju lieluzveduma Māras zeme mākslinieciskais vadītājs, Jānis Purviņš, deju lieluzveduma Māras zeme mākslinieciskais vadītājs, Liepājas deju apriņķa virsvadītājs un horeogrāfs un Deju svētku virsvadītājs Agris Daņiļevičs.

Kā zināms, pirms trim gadiem, 2015. gada 26. martā, ASV Džordžijas štatā Dublinā, investējot 20 miljonus ASV dolāru, tika atklāta akciju sabiedrības Valmieras stikla šķiedra meitas kompānijas P-D Valmiera Glass USA Corp. pirmā ražotne. Tā bija 2014. gadā pieņemtā lēmuma realizācija dzīvē: 7400 kvadrātmetru ražošanas platībā, ražojot vienu stikla šķiedras produktu, te darbu sāka 150 darbinieki.

Lielākā daļa Mazsalacas novada amatiermākslas kolektīvu ir ceļā uz XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI deju svētkiem.

Lai arī ziema, kad mazsalacieši slimojuši biežāk, ir garām, Baznīcas ielas aptiekā pircēju netrūkst.

Autoskola «Edis» pavasaros tradicionāli organizē mācības Mazsalacā. Iespēju iegūt B kategorijas autovadītāja apliecību izmanto vidusskolēni.

Svētdien uz jestru koncertu Gastona smaids Valmieras Kultūras centrā aicināja Gunāra Geduševa un Mārtiņa Birņa vadītie pūšamos instrumentus spēlējošie kolektīvi — divi Valmieras Mūzikas skolas audzēkņu sastāvi, Valmieras Valsts ģimnāzijas orķestris Si bemol, Valmieras KC p/o Signāls un bigbends Valmieras puikas. Amizantais nosaukums koncertam tiek dots, vadoties pēc kalendāra, kam attiecīgajā datumā atzīmējama vārda diena, — iepriekšējos gados jau skanējuši Rūdolfa smaids un Žubītes smaids ar tiem pašiem dalībniekiem. Īsu brīdi pirms koncerta aprunājos ar abiem diriģentiem, kuri labprāt dalījās uzskatos par pūšamo instrumentu orķestru lomu jaunatnes un visas sabiedrības estētiskajā audzināšanā.