Uzņēmēju apvienības Ozols kārtējā sanāksmē piedalījās Zemkopības ministrijas vadība pilnā sastāvā — ministrs Jānis Dūklavs, valsts sekretārs Jānis Upenieks un parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis, abi pēdējie ar Valmieras pierakstu. Vēl divi ciemiņi un pienīgu govju ganāmpulku īpašnieki — LPKS Trikāta KS valdes loceklis Agris Ludriksons no Mazsalacas novada zemnieku saimniecības Kūdras un Agris Vikmanis no Naukšēnu novada zemnieku saimniecības Sporas — pārstāvēja piena lopkopību.

KĀRLIS ZĀLĪTIS, alus meistars no Bauskas, ir vecākais un pazīstamākais šīs jomas profesionālis visā Latvijā, pērn viņa garumgarais dzīves un darba gājums — jo sirmajam vīram, kurš joprojām strādā alus darītavā Bauskas alus, rit jau deviņdesmit pirmais gads — fiksēts žurnālista Viļņa Auzāna grāmatā Sirds pareizajā pusē. Man bija iespēja ar Kārli Zālīti dažas minūtes aprunāties aci pret aci nesen Dikļu pilī, kur viņš bija goda viesis Latvijas Alus Gada balvas pasniegšanas ceremonijā. Saruna, protams, par alu.

Skaidra Miza ir Burtnieku pagastā zināma rokdarbniece. Neskatoties uz solīdo vecumu (viņai šogad paliks 80), viņa nolēmusi piedalīties talantu konkursā Maksimālisti, kur iespējams pretendēt uz finansiālu atbalstu, Grand Prix konkursa noslēgumā savu sapņu sasniegšanai saņemot 1000 eiro kategorijā Indivīds.

Pēdējā laikā publiskotie notikumi, kuros atklājas dažāda veida vardarbība, izraisa jautājumu — vai tas tiešām notiek tepat mums līdzās? Atbildi meklēju krīzes centrā «Valdardze», kur tikos ar nodibinājuma valdes priekšsēdētāju EVU SĀRI-AIZSILNIECI, sociālajām darbiniecēm INDRU PRIEDI un DIĀNU IRBENU, kā arī Valsts policijas Valmieras iecirkņa inspektori DIĀNU VOLDI.

Valmieras vasaras teātra festivāls šogad notiks no 4. līdz 6. augustam un būs veltīts ģimenēm un bērniem.

Žetonu vakars Mazsalacas vidusskolā vairs nav iedomājams bez 12. klases sagatavotās teātra izrādes. Šogad mēs, izlaiduma klase, Valmieras Drāmas teātra aktiera Mārtiņa Meiera vadībā cēlām saulē Imantu Ziedoni, uzvedot režisora izveidotu «Poēmas par pienu» skatuves variantu. Tā vien šķiet, ka tas bija vakar... Bet laiks skrien, un Žetonu vakars, kas jau ir aiz muguras, mūsu sirdis piepildījis ar vārdos neizsakāmu prieku un gandarījumu.

Olybet BBL ceturtdaļfināla sērijas pirmo maču izbraukumā Lietuvas mazpilsētiņā Prienos pagalam bezpalīdzīgi aizvadīja BBL kausa ieguvēji Valmiera/ORDO, atzīstot pretinieka Vytautas pārākumu ar otrajā spēlē faktiski neatgūstamu 31 punkta deficītu. Diemžēl, bet šādas neveiksmes valmieriešiem BBL izslēgšanas turnīros jau kļuvušas par bēdīgu tradīciju — neatkarīgi no komandu sastāva un galvenā trenera mūsējie tikai retumis palikuši uzvarētāji divu spēļu sērijās: lai atceramies zaudējumus ar gandrīz pussimta punktu starpību Tamperes Pyrinto Somijā un pērnās BBL sezonas izskaņu, kad gan līdz vismaz sudraba un pēc tam arī mazajā finālā līdz bronzas medaļām mūsējiem pietrūka vien dažu punktu divu spēļu summā...

Četrās vecuma grupās aizvadīti Latvijas čempionāti vieglatlētikā telpās. U-14 un U-16 vecuma grupu sportisti sacentās Rīgā, U-18 un U-20 vecuma grupu vieglatlēti samēroja spēkus Kuldīgā. Kopumā uz Valmieru atceļoja 19 medaļas. Mūsu sportistu sniegums čempionātos:

Mēs gribam noķert igauņus, kuri to, ko tagad Latvijā ekonomikas jomā liek priekšā Latvijas Banka un Finanšu ministrija, savā valstī izdarīja jau 2000. gadā. Savā ziņā kaimiņiem bija vieglāk, jo toreiz Igaunijas ekonomika auga par apmēram 5% gadā, tāpēc viņiem nācās iespringt vien uz pāris gadiem, līdz lietas aizgāja kalnup. Latvija šodien dzīvo sarūkoša tirgus apstākļos: samazinās gan strādājošo, gan preču un pakalpojumu pircēju skaits. Līdz ar to plānotais ekonomikas pieaugums nebūs tik straujš, un pārejas periods, ja vispār reformas notiks, varētu izrādīties ilgāks. Plus jārēķinās ar masīvu budžeta izdevumu daļas — īpaši jau izglītības un medicīnas — spiedienu. Atļaušos citēt Ivaru Godmani otrdienas Rīta Panorāmā: «Mēs no viņiem (igauņiem) atpaliekam 5 līdz 8 gadus. Vai mēs varam precīzi viņus nokopēt? Viņiem dūša vienmēr ir bijusi lielāka, ne tikai dūša, bet arī tas, ka viņi tādos izšķirīgos brīžos koncentrējas.»

Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka visā pasaulē ar hronisku vielmaiņas slimību — cukura diabētu — sirgst vairāk nekā 340 miljoni iedzīvotāju. Saslimstība ar cukura diabētu un īpaši ar 2. tipa cukura diabētu pasaulē un arī Latvijā turpinot strauji pieaugt.