«No Vācijas atgriezties Latvijā mani aicināja piederības sajūta,» stāsta INESE BEBRE. «Es laikam būšu tas dīvainais latvietis, kurš ir atgriezies Latvijā, jo pietrūkst Latvijas. Tas latvietis, kurš ir atgriezies dzīvot sliktākos apstākļos, nekā dzīvojot Vācijā. Pie mazāk ērtībām, pie mazāk naudas, bet jūtos daudz labāk, jo jūtos piederīga un varu darīt to, kas man patīk. No Vācijas 80 miljoniem es nevarēju sevi parādīt un mazliet izcelties, bet te to varu izdarīt un varu pamudināt arī citus rīkoties līdzīgi. Latvijā ir ļoti daudz talantīgu cilvēku, kuri nevar saņemties kaut ko izdarīt, bet es cenšos viņiem palīdzēt un likt noticēt sev. Ikdienā strādāju par floristi, vadu pasākumus, dziedu, fotografēju — darbojos mākslas lauciņā.

KĀRLIS ARNOLDS AVOTS šajās dienās atmēģināja «Mazās traģēdijas», jo kādu laiciņu izrāde nebija spēlēta. Izrādē viņš ir Albērs no stāsta «Skopais bruņinieks»: «Tāds izlaists jaunietis, pieradis dzīvot uz vecāku rēķina, un pēkšņi barons, mans tēvs, ko spēlē Dace Eversa, vairs nedod naudu... Darbs pie režisora Ščipicina no Sanktpēterburgas bija bezgala interesants un arī veselīga pieredze. Zināms, ka manai paaudzei ir grūtības ar krievu valodu, man vismaz ir paveicies tādā ziņā, ka ātri sapratu, ka šī valoda būs vajadzīga, un pēc vidusskolas sāku skatīties filmas krievu valodā. Sarunu līmenī varu komunicēt, arī režisora teiktajam tulku nevajadzēja, bet, tiklīdz pašam jāizsakās, ir problēmas, tāpēc apsveru iespēju par privātskolotāju, jo būs taču jāspēlē krievu klasika, jālasa krievu oriģinālliteratūra.»

Viena no Valmieras drāmas teātra jauno aktieru piecnieka, kas kolektīvam pievienojās šajā — teātra 95. sezonā, KLINTA LEJA uz jautājumu, kā viņa iejutusies Valmierā, teātrī, momentā atsaucas: ļoti labi! Piebilst, ka nekādas nostalģijas pēc Rīgas dzīves viņai nav un Valmieras miers ir tieši laikā.

Šonedēļ viesojos pie bezgala jaukā kokerspaniela Rokko un sunīša saimniecēm INGRĪDAS VĪTIŅAS un viņas meitiņas Annijas. Ingrīda ir masiere un daudziem palīdzējusi tikt galā ar veselības problēmām. Domāju, ka ne tikai, strādājot ar rokām, bet arī katram pacientam dāvājot savas labestības daļiņu.

Par godu Latvijas simtgadei fonds 1836 veido tūrisma maršrutu apkārt Latvijai, kas ir aptuveni 1836 kilometru garumā pa sauszemes robežu. Stiprinot aizsākto sadarbību, fonds un garškopju kustība Gardu muti 3. februāra vakarā Valmiermuižas alus darītavā aicina uz Enriko Podnieka albuma prezentāciju Ir tādi cilvēki un stāstu atskatu par piedzīvoto 2017. gada pārgājienos un plānoto šajā gadā.

Nākamsestdien, 10. februārī, Kārķu pagasta Cepšu ezerā notiks zemledus makšķerēšanas sacensības «Badīgais Cepšu ķīsis IV».

Trešdien kļuvis zināms, ka Latvijas Futbola federācijas (LFF) Klubu licencēšanas komisijas sēdē, izvērtējot LFF-A licences pretendentu iesniegto dokumentāciju un iepazīstoties ar klubu licencēšanas kritēriju ekspertu atzinumiem, vienbalsīgi nolemts piešķirt LFF-A licences dalībai 2018. gada SynotTip Virslīgas čempionātā astoņām organizācijām, to starpā arī biedrībai «Valmieras Futbola klubs». Par norisēm ap valmieriešu atgriešanos augstākajā līgā stāsta kluba viceprezidents ULDIS PŪCĪTIS:

Kluba VSA-VALMIERA jaunieši un pieaugušie atlēti ar uzvarām un augstām vietām atgriezušies no 2018. gada pirmajām Baltijas sacensībām airēšanas slalomā. Jau ceturto gadu pēc kārtas cīņas ar straujūdens smailītēm tuvākajā Eiropā tiek sāktas Igaunijā — tradicionālajā Kadrinas starptautiskajā baseina slalomā, kas, ņemot vērā laika apstākļus, norisinās nevis atklātā ūdenī, bet telpās.

Tā gribas teikt par Valmieras/ORDO kārtējo zaudējumu Olybet LBL regulārā čempionāta spēlē Jēkabpilī. Kamēr kluba vadība neatradīs cienīgu papildinājumu esošajam sastāvam, kamēr valmieriešu rezervisti iemetīs 3 punktus pret sāncenšu otrā piecnieka iespētajiem 33, tikmēr mūsējie, pašiem to negribot, būs peramie zēni praktiski visās spēlēs. Jo spēka rezervju komandas trim līderiem Iļjinam, Kaufmanim un Elksnim, katrā mačā laukumā pavadot vismaz 30 minūtes, ir tik, cik ir, lai cik lieli profesionāļi viņi arī būtu...

Jura Kronberga dzejas krājumā «uz balkona/bet ja visu laiku», kas nominācijā «Labākais dzejas darbs» 2017. gadā ieguvis Latvijas Literatūras Gada balvu, vienā no dzejoļiem ar nosaukumu «Pēc rudens depresijas» ar humoru attēloti visi četri Latvijas gadalaiki un cilvēka tendence savu dzīvi dramatizēt. Saīsinātā atstāstījumā: «Pēc rudens depresijas nāk ziemas apātija, tad seko pavasara nogurums, bet vasarā bažas, ka būs auksta un lietaina mūsu tā jau tik īsā vasara, jo pēc vasaras nāks rudens depresija, ziemas apātija, pavasara nogurums un bažas par īso, auksto un lietaino vasaru, kurai sekos...