Vakardienas Saeimas balsojumam par to, kurš nākamos piecus gadus uzraudzīs mūsu pilsonisko un cilvēcisko tiesību ievērošanu, nebija nekāda sakara ar abu (spēcīgo) kandidātu personiskajām (augstajām) kvalitātēm. Tāpat bija arī tad, kad Juri Jansonu ievēlēja pirmo reizi. Partijā tā bija iespēja, kā klasiskajā Streiča filmā saka, pamērīties, «kuram garāks».

Vakar Valmierā notika festivāla «Nāc līdzās Vidzemē!» koncerts.

Festivālā piedalās bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām. Pasākumā, kur priekšnesumu vērtē žūrija, šoreiz uzstājās vairāk nekā 200 talantīgo no Vidzemes, kuri ikdienā mācās speciālajās skolās, pirmsskolas izglītības iestādēs, apmeklē dienas centrus.

Šoreiz Liesmā viesojas Vidzemes Augstskolas rektors, vēlāk politiķis, ministrs, tagad Eiroparlamenta deputāts no Latvijas ARTIS PABRIKS.

Trūkst atbalsta audžuģimenēm, bet aizbildņiem un adoptētājiem tas ir pavisam niecīgs, lai neteiktu, ka valsts atbalsta vispār nav.

Audžuģimeņu Latvijā trūkst, bet bez to atbalsta neiztikt, ja valstī tuvāko piecu gadu laikā grib realizēt deinstitucionalizācijas plānu.

Noslēgušās Latvijas lielākās skolu slidošanas sacensības Ledus gladiatori. Vidzemes Olimpiskajā centrā sacensību piektajā sezonā par ātrāko slidotāju titulu cīnījās vairāk nekā 80 komandas, pulcējot ap 1000 dalībnieku.

Vaidaviešiem vairāk vai mazāk par ANTRU LEZDIŅU zināms — pēc lielas burzmas nealkst, pa reizei, kad viņas bijusī dziedāšanas skolotāja toreizējā Valmieras 4. vidusskolā, tagad vaidaviešu jauktā kora diriģente Inese Sudraba palūdz ar savu balsi kuplināt kora skanējumu, atbalsta viņu Vaidavas rindās, jo savulaik dziesmā būts kopā ar kori Valmiera, Valmieras Valsts ģimnāzijas jauno skolotāju ansambli. Kāds papildinās, ka Antra ražīgi strādā radošu darbu mājās, tulko, rediģē rakstus un pilnīgi noteikti — publicitāte viņai vienaldzīga, tomēr sarunai piekrīt, iepazīstinot ar neformālās tikšanās reizēs Beverīnas novadā izauklēto ideju.

Droši vien arī jūs «Liesmā» būsiet pamanījuši sludinājumu: «Dārznieki ar Bulduru izglītību IEVA un JĀNIS AKMENTIŅI piedāvā dārzu kopšanas un veidošanas pakalpojumus.» Tā kā augļu un košumaugu dārzi pašlaik mostas jaunam pavasarim, vēlējāmies ar abiem dārzniekiem iepazīties tuvāk. To, ka intervijai esam izvēlējušies īsto brīdi, apliecina arī Akmentiņi, jo, lūk, pirms dienas viņi dārzā esot jau potējuši 'Bumbierābeles' potzarus.

Jau par tradīciju kļuvis Burtnieku novada Valmieras pagasta bibliotēkā sadarbībā ar studiju «Riekums» veidot izstādi. Šoreiz tajā redzami lupatu deķi, spilvenos iedzīvinātas Vidzemes šatiera segas, ažūra tehnikā austas šalles, tamborēti eņģelīši, dažādi adījumi, austi dvieļi. Tā būs apskatāma līdz 18. martam.

Bija pagājuši pāris mēneši pēc «Tīģerstāstu» pirmās daļas publicēšanas. Viss metiens izdalījies un izpārdevies, un izsūcies, un plauktā mētājās vēl pāris nobružātu nelikvīdu grāmatiņas eksemplāru. Nevaru lepoties ar īpašu kārtību šajā plauktā, un lielākā pasaules katastrofa ir tad, ja kāds mēģina manu plauktu sakārtot — tad pāris dienas vispopulārākais jautājums ir «KUR PALIEK LIETAS?». Kādā naktī atkal nelabais mājas gariņš bija meklējis plaukta dziļumos Da Vinči noslēpumus vai dēmonus, un no rīta no savandīto papīru kaudzes bija izspraukušās divas savādā rokrakstā aprakstītas lapiņas. Skaidri bija jaušams — rakstītājs ir bijis kreilis un ar savdabīgu pareizrakstības likumu interpretāciju. Vēl: «p» un «b» burtu muguru līkumi liecināja — tā ir bijusi sieviete, bet ļoti sīkie burtiņi lika domāt — viņai ir smalkas, mazas rokas. Tālāk — šī stāsta saīsināta versija, saglabājot gan autores pareizrakstību, gan arī — dažbrīd ne īpaši politkorektos uzskatus.