Novērtēts Latvijas Skolu muzeju biedrības rīkotais radošais konkurss «Eseja par skolotāju» Valmierā un starpnovadu skolās, kas tika veltīts izcilajam pedagogam Jānim Grestem viņa 140. jubilejā. 34 skolēni bija uzaicināti Valmieras Valsts ģimnāzijā, lai saņemtu pateicību par prasmi raksturot savus gudros, radošos, korektos, saprotošos, mīļos, stingros, draudzīgos u.c. skolotājus, kā arī, ieskatoties skolu muzeju materiālos par bijušajiem pedagogiem, novērtēt viņu devumu izglītības iestādē.

— Kopš iepriekšējās tikšanās pagājuši turpat divi mēneši. Šajā laikā esat ticis pie vēl kāda amata, kļūstot par vienu no pārstāvjiem Brīvostā. Valmierieši, par to uzzinot, jau bija nedaudz satraukušies, vai, veicot tik daudz pienākumu, varēsiet sekmīgi strādāt Valmieras labā, — jautāju Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētājam JĀNIM BAIKAM.

Tematiskajā pēcpusdienā «Par ceļu svešumā» Bērzaines pagasta bibliotēkā skumjās dienas pirms 67 gadiem atmiņās 25. martā dalījās pagasta ļaudis, kuri dziļi sirdī glabā vecāku rūgto smeldzi par gadiem, kas aizvadīti Sibīrijā.

Lieldienu nedēļā mūsu basketbolistiem bija divas svarīgas spēles, kas beidzās ar atšķirīgiem rezultātiem un parādīja lietas, pie kurām mūsējiem vēl jāstrādā, lai sasniegtu tos rezultātus, kādi valmieriešiem pa spēkam, taču prasa maksimālu koncentrēšanos un pašatdevi.

Radikālie islāmisti savu ir panākuši. Eiropas acīs var redzēt bailes, nesapratni, neuzticēšanos, nedrošību, dusmas un jautājumu. Jautājumu: vai tas viss tiešām notiek ar mums? Par ko? Eiropas deklarētās humānās vērtības ir bezspēcīgas pret karojošā islāma doktrīnu. Demokrātijas visatļautības galējās formas, mīkstmiesīgā tolerance, samiernieciskums un cilvēku tiesības bez atbildības sadursmē ar reliģisku fanātismu zaudē vienos vārtos. Politkorektā murmulēšana Eiropas Savienības publiskajā telpā, politiķu neizlēmība un bezdarbība, nevēlēšanās atzīt kļūdas un labot tās ir novedušas pie kara. Tas nav pēkšņs  uzbrukums, karu Islāma valsts pieteica jau sen, tikai mēs Eiropā to neuzņēmām nopietni.

Lieldienu rīts ir kaut kā jauna sākums. Apņēmības pilns brīdis darīt vairāk un labāk. Daži saka, ka pavasarī rosīties ir vieglāk nekā gadu mijā, ziemas spelgonī. Katru pavasari, ap Lieldienu laiku, gājputni atgriežas mājās, puķes nolemj no jauna ziedēt, koki plaukt. Cilvēka roku noglāstīti, Dieva izloloti.

Lieldienu stāsts nav garīdznieku runāšana no kanceles, tas ir Dieva stāsts.

LTV1 kulinārijas šova «Īstās latvju saimnieces» sezonas noslēguma sērijā Beverīnas novada Kauguru pagasta «Vīnkalnos» ne vienu vien skatītāju patīkami pārsteidza namamāte ZANDA ŽENTIŅA. Iznesīga. Taisnu muguru pie galda. Vieglu soli tautas dejā. Emocionāla (patiesām asarām acīs!). Saskarsmē ar šova māsiņām — sirsnīga. Lauku sētā starp savējiem — starojoša.

Priekšā vairākas no darba brīvas dienas, un kādā no tām ieplānosim dzīvoklī, skapī sarīkot lielo spodrības akciju, atbrīvojoties no ziemā sakrātajām liekajām lietām. Pavasaris taču sveicina un ir īstais laiks uzspodrināt ne tikai māju, apkārtējo vidi, bet arī doties izlūkgājienā uz drēbju veikalu, lai tik mīļo melno krāsu savā apģērbā nomainītu pret košu, krāsās rotaļīgu kleitu. Bet pirms tam der atcerēties: lai ieiešana pavasarī būtu starojoša un ziedoša, īpaši jāpalutina sava ziemas nogurdinātā, pelēcīgā, biroja un datora radītajā sausajā gaisā mitrumu zaudējusī āda. Un tas nozīmē vispirms  ievērot pirmo un būtiskāko noteikumu — attīrīt ādu no atmirušajām šūnām, talkā ņemot maigus augļskābes un mandeļskābes pīlingus, ķermenim — savam ādas tipam piemērotus skrubjus.

Kažokus nu jau esam nometuši, taču priekšā plašķīšu un vējjaciņu laiks. Tātad kāds brīdis mums vēl ir dots, lai pienācīgi sagatavotos vasarai. Piemēram, mēģinot tikt vaļā no ziemā uzkrātajiem liekajiem svara kilogramiem vai arī beidzot īstenojot seno nodomu tikt pie tetovējuma.