Miķelim nesen Liesmā gadījās palasīt par valsts karogu – mazu, lielāku un patiešām bezjēdzīgi monstrālu Rīgā un vēl dažās svilpes vietās lokālajās pašvaldībās – būšanu Latvijā, kur vēl ierasts vai katrā otrajā kāršanas reizē sarkanbaltsarkanajam siet melno lenti klāt, un sirmajā karaļvalstī Zviedrijā, kur karogi pilda karogu funkciju bez papildus sēru opcijām.
Šķiršanās no kaut kā mīļa uz visiem laikiem ir sāpīga. Cilvēkiem tad mēdz teikt atvadu vārdus. Esmu lasījis arī zirgam, pat sunim uzrakstītu nekrologu. Šoreiz atvadīšanās vārdus gribu teikt diviem Valmierā Beātes un Andreja Upīša ielas stūrī gadiem augušajiem, bet nu nozāģētajiem bērziem. Viņus nogāza tajā pašā dienā, kad pirms Andreja Upīša ielas pārbūves dzīve izbeidzās vismaz 30 darbu zonā esošajām liepiņām. Pirms tam Valmieras pašvaldības Koku novērtēšanas komisija bija secinājusi, ka lielākajai šo liepu daļai pirms gadiem gauži nepareizi galotnes nozāģētas. Tādēļ stumbros tieši no galotnēm sākusies trupe, turklāt daudzas liepas bojātas arī tīri mehāniski, jo auga pārāk tuvu brauktuvei.
Viens no pēdējo dienu apspriestākajiem notikumiem Latvijā ir Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa un ar viņa vadīto partiju KPV LV saistītu ļaužu īslaicīgā aizturēšana Līgo svētku priekšvakarā.
Pirms pāris nedēļām kāda kundze zvanīja uz «Liesmas» redakciju, lai paustu sašutumu: «Kā tas ir iespējams, ka cilvēki var smēķēt pat tur, kur citi ārstējas?» Vizma no attālāka kaimiņnovada esot pāris stundas pavadījusi Vidzemes slimnīcā, gaidot, kamēr veselības jautājumus sakārtos radinieks, un vērojusi, cik daudzi iziet pie slimnīcas durvīm un ievelk dūmu. Visbiežāk smēķēt dodas pacienti no nodaļām ar un bez kruķiem.
Vispirms jau ir lieliski, ka šis pasākums — Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums — notiek ārpus galvaspilsētas, jo iepriekš tas noticis tikai Rīgā un vēl Austrālijā un Amerikā. Šī būs pirmā reize, kad forums notiks Latvijas reģionā, manuprāt, vispār ir svarīgi, ka līdzīgi pasākumi nenotiek tikai Rīgā vien. Līdz ar to, ja cilvēki atbrauc uz Latviju, un Valmierā šoreiz būs sabraukuši ļaudis no visas pasaules, viņi redzēs, ka kaut kas notiek arī ārpus Rīgas. Manuprāt, ir forši, ka mēs viņiem šādā forumā nodrošinām iespēju doties uz vietējiem uzņēmumiem, lai ciemiņi redzētu, kādi mums ir ražotāji, cik lieliski visi īstenībā strādā un ka tie jau arī šobrīd ir eksporta tirgos! Lai neizskatītos, ka mēs te tādi nabaga bāleliņi...
Notika pirmā meistardarbnīca ciklā «Gadskārtas Sēļu muižā».
Valmierā patlaban var saskaitīt labu pusduci lielākus vai mazākus ielu rekonstrukciju objektus, katrā no tiem lielākoties notiek gan virszemes, gan apakšzemes darbi, kas ierasti ir paši sarežģītākie, neprognozējamākie un darbietilpīgākie. Protams, būvnieku rosīšanās ievieš dažādas korekcijas gan pilsētas transporta plūsmā, gan dažviet arī vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju ikdienas ritmos. Iespējams, viens no karstākajiem punktiem Valmierā pašlaik ir salīdzinoši nelielā, taču ar vairākiem krustojumiem bagātā Lilijas iela. Par šeit notiekošo Liesmai pastāstīja Valmieras pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes ceļu būvinženiere INESE KOKENBERGA:
Vairākas pašvaldības Vidzemē un Vidzemes slimnīca ar pašu iniciatīvu analizēja enerģijas patēriņa datus savās ēkās un sagatavoja Enerģijas rīcības plānu (turpmāk — energoplānu). Tas ir liels solis pretī ilgtspējīgai resursu izmantošanai savās ēkās un pārdomātai ēku apsaimniekošanai.
No 26. līdz 29. jūnijam Valmierā norisinās 5. Baltijas reģiona ģeogrāfijas olimpiāde.
Bērzaines tautas namā aktieri kāpuši uz skatuves Līgo dienā, lai pirmoreiz izrādītu «Mūža maizi».