Piekritīsiet, ka latviešu tautas tradīcijās arvien ļoti liela un jēgpilna nozīme bija mēslu talkai, apsējībām, pirmajai ganu dienai, pieguļai, pirmajam siena vālam leknā pļavā, apkūlībām un vēl citu lauku darbu ritumam noteiktā secībā no agra pavasara līdz pat Mārtiņiem. Modernās tehnoloģijas arī lauksaimniecībā darījušas savu, tādēļ 21. gadsimtā diemžēl arvien mazāk paliek uzmanības un vietas sentēvu ieražām. Un — jo lielāka ražošana, jo mazāk cilvēciskā faktora. Rūjienas novada Jeru pagastā kopš 1993. gada strādā lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība «Sprīdītis». Neliels — mazāk nekā divdesmit darbinieku kolektīvs, kas radījis un par spīti visādiem lauksaimniecības pārbaudījumiem arī saglabājis sev darba vietas un lauksaimnieciskās ražošanas pamatnozari: piena lopkopību un tai nepieciešamās lopbarības izaudzēšanu un sagatavošanu pašu spēkiem.

Nesen Zemkopības ministrijā notikušajā Reģionālajā preses dienā Lauku atbalsta dienesta direktore ANNA VĪTOLA-HELVIGA teica:

«Ar projektiem ir jāstrādā, jo — ja neņemam pretī, ko pasaule piedāvā, pilnīgi droši tā ir sevis apzagšana,» pēc nesenās Erasmus+ projekta, ko administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, partneru satikšanās Valmierā savu attieksmi apliecina Valmieras 2. vidusskolas struktūrvienības vakara (maiņu) vidusskolas direktora vietniece, projekta koordinatore DAIGA RAMATA, piebilstot, ka atbalstu jau ieguvis nākamais viņas iesniegtais projekts un zināms, ka rudenī kopā ar 8 skolas jauniešiem viņa dosies uz Bulgāriju. «Šī mācību gada projektā sadarbojās 7 valstis — Bulgārija, Rumānija, Turcija un mēs kā vienīgie no Latvijas, kas jau bijām partneri iepriekšējā Erasmus+ projektā, kā arī līdz projektam pilnīgi nezināmi cilvēki no Ungārijas, Portugāles, Maķedonijas. Bet nu, protams, šķiroties pat raudājām, jo projekta laikā, tiekoties cits pie cita, kas notika pat biežāk, nekā apmeklējam attālākus radus, kļuvām par ļoti labiem, saprotošiem draugiem.»

Pēc šādas devīzes Rīgā, Kara muzejā notika Latvijas skolu muzeju pedagogu un skolu vēstures muzeju integrētā konference, ko sagatavoja Rīgas Interešu izglītības Metodiskais centrs, Latvijas Skolu muzeju biedrība, Valmieras Valsts ģimnāzijas un Jaunsardzes un informācijas centrs. Notikumu atklāja Rīgas izglītības iestāžu vēstures muzeju metodiskās apvienības vadītāja Zinaīda Soboļeva un Latvijas Skolu muzeju valdes priekšsēdētāja Ineta Amoliņa. Rīgas 6. vidusskolas daudzskaitlīgais mazais skolēnu pūtēju orķestris ar priekšnesumiem radīja emocionālu gaisotni. Vidzemi pārstāvēja Valmieras Valsts ģimnāzijas, Rencēnu pamatskolas un Valmieras 5. vidusskolas skolēni.

Ar «Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja» finansiālu palīdzību 2011. gadā atbalstīta Mācību klases izveide satiksmes noteikumu un citu preventīvu pasākumu apmācībai Vidzemes reģionā. 2012. gada aprīlī «Drošības klase» uz 5. vidusskolas bāzes tika atklāta arī Valmierā.

Ugunsdzēsēju dienā Rīgā, godinot cilvēkus, kuri snieguši ieguldījumu VUGD attīstībā, priekšzīmīgi pildījuši dienesta pienākumus, sasnieguši teicamus darba rezultātus un, riskējot ar savu dzīvību, glābuši citus cilvēkus, tika pasniegti vairāk nekā 55 Iekšlietu ministrijas un VUGD apbalvojumi. Varam būt lepni, ka to vidū arī vairāki valmierieši.

Koncertzālē «Valmiera» jau vairākkārt noticis pasākums «Atver skapi», kura laikā var pārdot un iegādāties labas, kvalitatīvas lietas.

Šogad pilsētas iedzīvotāji lielgabarīta atkritumu savākšanas akcijas laikā kopā nodeva 2011 m³ atkritumu, kas ir par 497 m³ vairāk nekā pērn, un ar katru gadu to apjoms pieaug.

Pie pašvaldību durvīm pamatīga drūzma. Novados vai pilsētās vēl kādu gadu pie teikšanas grib palikt gan līdzšinējie deputāti, gan ietikt pašvaldību namā grib desmitiem reižu vairāk jauno kandidātu. Arī tādi, kas pašvaldības telpās līdz šim nav pat kāju spēruši un nezina, kas tur ir kas, kā top lēmumi un lietas kārtojamas. Gribēt būt par deputātu demokrātiskā sabiedrībā jau nav liegts nevienam likuma paklausīgajam. Būtiskāks, vēlētājiem izlemjams jautājums ir, kur, cik gudri pa teritorijas attīstības vai pieticīgas pastāvēšanas ceļu nākamie deputāti turpmākos četrus gadus novadus vai pilsētas vispār pratīs vest.

Iespējams, pirms centralizētā eksāmena latviešu valodā 12. klašu skolēniem tika noslēgtas arī kādas derības vai sakurināta intriga — būs zināmi eksāmena temati, pirms jaunieši tos uzzinās oficiāli, vai ne. Šoreiz minējumus pastiprināja fakts, ka ir piedzīvots pavasaris, kad tematu nopludināšana, tavu brīnumu, tomēr nenotika. Iespējams, nelabās domas materializējās, un tas tiešām notika. Šoreiz gan  ministrija, gan Valsts izglītības satura centrs bija laikus sagatavojušies tādam scenārijam un bija sagatavoti rezerves trešās daļas eksāmena temati. Ministrs pirmdien LTV vēstīja, ka vainīgais ir zināms, tagad viss Valsts policijas ziņā, tāpēc viņš vairāk neko nevarot teikt. Vien to, ja konkrētā cilvēka vaina tiks pierādīta, mēri tiks pieņemti, ieskaitot darba zaudējumu ministrijā. Tomēr jāņem vērā, ka eksāmena darbu tēmu izstrādē piedalās vairāk par vienu cilvēku.