Pārliecinošs vairākums nobalsoja Par

- 2.Marts, 2015
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Vakar Mūrmuižā notika Beverīnas novada domes ārkārtas sēde, kuras vienīgais darba kārtības punkts bija «Par ierosinājumu grozīt administratīvo teritoriju robežu starp Beverīnas novada pašvaldību un Valmieras pilsētas pašvaldību». No 9 deputātiem uz šo sēdi bija ieradušies Mārtiņš Ābele, Sandris Brālēns, Inguna Kondratjeva, Uldis Podnieks, Cilda Purgale, Iveta Rambola,  Romāns Vaščenko un Māris Zvirbulis. Tika ziņots, ka deputāts Sergejs Melngāršs ir saslimis. Domes sēdē piedalījās arī Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums.

Karjeras izvēle — atbildīgs solis nākotnei

- 2.Marts, 2015
Izglītība
Laikrakstā

Katrā ģimenē, kurā aug bērni, ik brīdi ieskanas jautājums par profesiju, ko jaunietis vēlētos apgūt. Padomus dot nav grūti, bet izvēle būs jāizdara jaunajiem cilvēkiem pašiem. Ēnu dienu piedāvātās iespējas ir viens no veidiem, kā palīdzēt izdarīt pareizo jeb labāko izvēli nākotnei. Vairāki Valmieras Valsts ģimnāzijas skolēni ēnošanas dienā iesaistās jau pamatskolā, iespējams, tā izveidojas pilnīgāks un dziļāks priekšstats par nākamo profesiju. Pēc Ēnu dienu pasākumiem varējām pārliecināties, ka ēnojuši 67 ģimnāzisti. Piedāvājums bija ļoti plašs, darba vietas skolēnus uzņēma pēc izvērtētajām motivācijas vēstulēm. Šoreiz neliels ieskats dažu jauniešu pārdomās.

Ar dziesmu starot un laimīgiem būt

- 2.Marts, 2015
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Veldzi dvēselei mūzikā un dziesmā dāvāja rosīgā folkloras kopas Rota vadītāja Irēna Garā, kura realizēja ieceri par dažādu ansambļu tikšanos sarīkojumā «Vīri dzied Rencēnos», taču izrādījās, ka viņi gan ir varens spēks, bet arī prasa sievu klātbūtni. Katra dziesma izgaismoja izpildītāju enerģiju laukus no Latgales līdz Rencēniem.

eTwinning sadarbības projekti logopēdijā

- 2.Marts, 2015
Izglītība
Laikrakstā

Valmieras sākumskolā noslēgušies divi starptautiskie eTwinning projekti. Izvēlētā projekta tēma aizsākās Ziemassvētkos. Ar sadarbības partneriem no Lietuvas un Polijas vienojāmies par kopīgu darbu: iemācīties tautasdziesmu kādā no partneru valodām un nodziedāt to saviem klausītājiem. 2. klašu skolēnu grupa mācījās un dziedāja lietuviešu tautasdziesmu «Sodai sodai, leliumai». Pēc uzstāšanās bija patīkami saņemt klausītāju pateicību lietuviešu valodā «Ačiū!». 3. klašu skolēnu grupa uzstājās ar lietuviešu dziesmu «Kalėdų rytų rožė inžydo». Pēc aicinājuma dziedāt dziesmu visiem kopā klausītāji atzina, ka nemaz tik vienkārši tas nav.

Latvijai mežu pietiks

- 2.Marts, 2015
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Februārī Vidzemes Augstskolā notika ekspertu diskusija «Meža nozare un Latvijas ekonomiskā neatkarība». Tajā LLU Mežu fakultātes dekāns DAGNIS DUBROVSKIS runāja par tēmu «Vai mežu Latvijai pietiks?».

Zvirbuļvanaga vēstījums un putnu gredzenošana

- 2.Marts, 2015
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Februārī, kad vēl bija sniedziņš, Mazsalacā, Avotu ielā, Māra Pētersone savas mājas pagalmā, kur ir putnu barotava, netālu no tās pamanīja lidot nespējīgu putnu un burtiski to paglāba no kaķa nagiem, kas jau bija sācis  nevarīgo medīt. Putnu, ko mājā dzīvojošie sākotnēji uzskatīja par savdabīgu pūci,  ievietoja krātiņā un sāka domāt, kā tam palīdzēt. Tad pamanīja, ka uz kājas ir gredzens, un piezvanīja redakcijai, jautājot, kur uzzināt, kā rīkoties. Sazinājāmies ar ViA pasniedzēju, mūspuses zinošāko ornitologu Andri Kleperu. Pēc viņa ieteikuma Māras  mazdēls Renārs putnu mobilajā telefonā nofotografēja, kā arī pierakstīja uz gredzena redzamos burtus un skaitļus: B-129442,museum-zol,HKI,Finland.

Lietuvas kareivīgais piārs

- 26.Februāris, 2015
Viedokļi
Laikrakstā

Kaimiņvalsts paziņojums, ka tā uz laiku — pieciem gadiem — atjaunos iesaukumu obligātajā karadienestā, pievērsa Lietuvai plašu Eiropas masu mediju uzmanību. Taču šķiet, ka vispārējas ievērības īsais mirklis būs vienīgais ieguvums valstij no šāda vairāk nekā dīvaina lēmuma pieņemšanas.

Lai nebūtu vilšanās

- 26.Februāris, 2015
Viedokļi
Laikrakstā

Lauku attīstības plānā 2014. — 2020. gadam noteikts līdzfinansēt Latvijas lauku uzņēmumus, dažādām programmām paredzot 2,686 miljardus eiro. Finansēs gan liela mēroga investīciju projektus (nosakot katra pretendenta maksimālo ES atbalsta lielumu visam periodam), gan arī mazos un vidējos lauku uzņēmumus.