Kā jau pēdējos gados ierasts, jauno vieglatlētu sacensības Valmieras spēles risinās divās kārtās. Pirmajā kārtā spēkus samēro jaunāko grupu sportisti, otrajā kārtā – U–16, U–18 un U–20 vecuma grupas vieglatlēti. Pēdējos četros gados Valmieras spēles pulcējušas vairāk kā tūkstoti sportistu no Latvijas un ārzemēm. Šogad šīs sacensības tika sarīkotas 21. reizi, tajās piedalījās 48 sporta skolu, sporta klubu un sporta centru audzēkņi. Var droši apgalvot, ka šīs ir skaitliski vismasveidīgākās jauniešu vieglatlētikas sacensības Latvijā.

Jau iepriekš tika ziņots, ka AS «Valmieras stikla šķiedra» meitas uzņēmums «Valmiera Glass UK Ltd.» Turcijas futbola kluba «Bešiktaš» jaunā stadiona celtniecības vajadzībām ražos un piegādās «Atex» tekstilmembrānu. Jaunā arēna būs multifunkcionāla sporta bāze ar vairāk kā 41000 sēdvietām.

Šo pastāstu veltīju savam tēvam un visiem tiem, kam kāda promile Gaujas dulluma asinīs

Nemaz nav peļama mazsālīta Gaujas alatiņa ar svaigu baltmaizīti… Jā, ar maizi ir problēmas. Baltā jau sen izbeigusies, rupjā vēl ir, bet arī iet uz beigām. Lietus laikā, kad ar dabas veltēm tā trūcīgāk, krājumi strauji sarūk. T gan dusmojas, ka kastes viņa laivā nemaz netukšojoties, un arī drēbju maiss nemaz vieglāks nekļūstot. Es kā māte barotāja bažīgi vēroju, kas man palicis ēdienkartei. Neaizskaramais krājums jau gan vēl ir, arī milti un pāris konservu kārbas, bet nekāda lielā izvēle vairs nesanāk. Dalos savās bažās ar T, kurš mani sākumā izsmej, bet tas viņam tā formas pēc, – tīri labprāt dod rīkojumu pie Valkas tilta kāpt ārā un braukt papildināt proviantu. Svarīgākais iegansts Valkas apmeklējumam gan ir rīkojums sameklēt pastu un piezvanīt mammai. Jāuzzin, kā viņai klājas, un jāpavēsta, ka esam dzīvi, veseli un līdz šejienei tikuši.

Leļļu teātris nevarēs nolietotos skatītāju krēslus kaut daļēji aizstāt ar jauniem, jo valdība tam pieprasa ieskaitīt valsts budžetā dividendes – 90 procentus no gūtās peļņas. Ministru prezidente un finanšu ministrs, šķiet, joprojām neatgūstas no ES prezidentūras «birokrātiskā karnevāla» skurbuļa. Viņi neapjēdz, cik piedauzīga ir valdības demonstrētā «principialitāte» leļļiniekiem atņemto 10 369 eiro dēļ.

Vidzemnieku dārza svētkos Valmiermuižā tika godināti 26 veiksmīgākie Vidzemes plānošanas reģionā ietilpstošo novadu un pilsētu uzņēmēji. Veiksmes stāstu varoņus sveikt bija ieradušies arī pašvaldību pārstāvji.

Valmieras Viestura vidusskolas 10.b klases audzēknis KRIŠJĀNIS PUNDURS darbojas arī Valmieras 4. skautu vienībā. Pavisam nesen viņš atgriezās no Japānas, kur apciemoja tās zemes skautus.

Lielākajai daļai jauniešu, kuri uzsāk studijas augstskolā, ir jādomā par to, kur dzīvot mācību laikā. Lai arī Vidzemes Augstskola (ViA) piedāvā saviem studentiem pietiekami labus apstākļus un vietu skaitu kopmītnēs, ir cilvēki, kuri izvēlas iet otru ceļu – īrēt istabu vai dzīvokli. Par to, kā divām meitenēm – ViA absolventei un studentei gājis, meklējot dzīvesvietu Valmierā, lasiet turpinājumā.

Pieci Beverīnas novada domes deputāti (Romāns Vaščenko  no  apvienības «Savieši», Māris Zvirbulis no «Beverīnas spēks»,  Uldis Podnieks no «Beverīnas spēks»,  Mārtiņš Ābele no «Vienoti Beverīnai» un Sandris Brālēns no  «Beverīnas spēks») parakstījuši iesniegumu, kurā ierosina lemt par Cildas Purgales atcelšanu no Beverīnas novada domes priekšsēdētājas amata.

Valmieras Drāmas teātra aktrise ELĪNA VĀNE jūlijā atkal atgriezās Gruzijā. Par nejaušo izvēli pirmoreiz kāpt vienā no augstākajām Kaukāza kalnu virsotnēm Gruzijā, aktrise, teātra literārās daļas vadītājas Edītes Tišheizeres izvaicāta, maija Valmierietī stāstīja par savu ekstrēmo piedzīvojumu uzkāpt septītajā augstākajā Kaukāza kalnu virsotnē — Kazbekā. «Jā, kāpu Kazbekā otro reizi, bet kopumā Gruzijā pabiju septiņpadsmit dienas. Sākotnēji pie Melnās jūras, kūrotpilsētā pie māsas, pēc tam pārbraucu uz Gruzijas otru pusi, kas bija atvaļinājuma otrā un nopietnākā daļa. Man bija vienalga, ka virsotne, ko mēģināšu sasniegt, atkal būs Kazbeks. Svarīgākais ir pats gājiens — komanda un izjūtas, ko iegūstu šādās ekspedīcijās,» tā E. Vāne žurnālā OK. Bet: «Kolīdz nonācu pie kalna, mani pārņēma savādas izjūtas — ka nevajag kāpt. It kā kalns šoreiz negribētu mani pieņemt. Dabu un dažādas zīmes uztveru ļoti personiski. Skatos uz virsotni, un tā slēpjas. Vienu dienu, otru... Migla, lietus. Jūti, ka nav tā vieglā kāpiena, kāds bija pirmajā reizē...»

Pirms tik daudziem gadiem šo tradīciju iesāka diriģente Vizma Zandersone ar savu Dobeles sieviešu kori Vizma. Diezin vai dāmas tobrīd maz nojauta, ka Vizmu tikšanās savā vārda dienā kļūs par tik skaistu un ilgnoturīgu pasākumu pašā vasaras plaukumā un dažādās Latvijas vietās.