Pirmā pasaules kara noslēgums Eiropā Latvijai nenozīmēja karadarbības beigas. Jau 1918. gada 22. novembrī, četras dienas pēc Latvijas Republikas izveidošanas – tās robežu šķērsoja Krievijas Sarkanā armija. Vēl pēc mēneša, 22. decembrī, padomju valdības karaspēka daļas ienāca Valmierā. Sākās pusgadu ilgs revolucionāro pārkārtojumu un politisko aktivitāšu piesātināts dramatisku pārmaiņu laiks. Turīgākie valmierieši bažījās par savu un tuvinieku drošību: par mantas konfiskāciju darbaļaužu vajadzībām jau bija parūpējušies vietējās Izpildu komitejas centīgie darbinieki, bet ne mazāk dedzīgi strādāja arī kara tribunāls, kurš pilsoņu lietas par kontrrevolucionāru darbību vai piederību pie baltgvardiem skatīja līdz pat 25. maijam. Par vienu no pēdējiem lielinieku terora upuriem kļuva Pauku māju saimnieka Zaķa vecākais dēls. Kauguru muižas nomniekam Jānim Zaķim (1861-1919) nāves sodu izpildīja tikai dienu pirms Valmieras atbrīvošanas no lieliniekiem, jo...esot simpatizējis Ulmaņa Pagaidu valdībai.

Rakstnieka Linarda Laicena vārds valmieriešiem nav svešs: ja ne vairāk, viņa vārdā nosaukto ielu zina katrs un viens no trim Valmieras puikām skulptūrā pie Vidzemes Augstskolas diezgan nepārprotami vaibstos līdzīgs viņam. Valmiera bija Laicena jaunības pilsēta, te viņš no 1903. gada mācījies Liepiņa proģimnāzijā, par piedalīšanos revolucionārajā darbībā 1904. gadā izslēgts un tiesāts (attaisnots kā nepilngadīgais), vēlāk pēc skolotāja tiesību iegūšanas 1917. un 1918. gadā bijis pedagogs trijās Valmieras skolās. Rakstnieka dzīves nogrieznī rakstīti gadskaitļi 1883-1937, arī 1883-1938, tomēr viņa mazmeita ANNA LAICENA, kas pētījusi vectēva dzīves ceļu, pēdējo skaitli apšauba.  Publicējam viņas stāstījumu, kas tapis 90. gados un publicēts laikrakstā “Latvija Amerikā”.

Valmieras futbola komandas kvēls līdzjutējs — VALDIS BEKMANIS sportu sauc par savu mūža mīlestību. Nupat nosvinējis 80. jubileju, pa ceļam pārciešot vairākas veselības likstas, viņš joprojām pirmais pēc spēles izskries laukumā, lai apsveiktu savus iemīļotos futbolistus pēc uzvaras.

Aizvadītās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas prognozējami nebija augsti apmeklētas (balsoja tikai nepilna trešdaļa vēlētāju), kā arī noslēdzās ar samērā prognozējamu rezultātu – pa diviem mandātiem ieguva «Jaunā Vienotība» (JV), «Saskaņa» un Nacionālā apvienība, bet pa vienam mandātam – Attīstībai/Par! un Latvijas krievu savienība.

Valmieras mērs Jānis Baiks ir vīrs ar Latvijas Universitātē studijās iegūtu bakalaura grādu biznesa vadībā, šķiet, viņam lietu kārtība šajā pasaulē ir gana skaidra, tāpēc bieži nopietnās prezentācijās dzirdēta mūsu pašvaldības vadītāja atkārtotā aksioma – ja Valmierā būs labi biznesam, tad mums naudas pietiks visam. Zelta vārdi, zem kuriem esmu gatavs parakstīties! Tāpēc arī nesen Liesmas vāka lapā, aprakstot 22. Vidzemes Uzņēmēju dienas, virsrakstā liku citātu no Jāņa Baika teiktā: «Valmiera ļoti mīl biznesu.»

Ko dos administratīvi teritoriālā reforma – to vispirms vajadzētu prasīt valdībai, jo līdz šim publiskajā telpā ir tikai liets ūdens un teikti bezpersoniski vārdi bez satura. Būs labāk, būs citādāk, būs labāki pakalpojumi un tā tālāk... Es nezinu nevienu pašvaldību Latvijā, kura nepildītu savas tai valsts deleģētās funkcijas! Tiešās un atvasinātās. Tā ka tas blefs par to, ka pašvaldības nepilda savas funkcijas un ir par mazām, ir vienkārši tukša muldēšana.

«Mēs esam šodien pulcējušies, lai godinātu Igaunijas armiju un Vilandes skolēnu rotas cīnītājus, lai godinātu Valmieras un Cēsu skolnieku rotas puišus, kuri cīnījās par Valmieras atbrīvošanu no lieliniekiem un to arī izdarīja,» gājienam no Valmieras Valsts ģimnāzijas (VVĢ) Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) orķestra pavadībā piestājot pie Cēsu pulka Skolnieku rotas pieminekļa, klātesošos uzrunāja VVĢ direktors Artūrs Skrastiņš. «Mūsu puiši no reālskolas mācības turpināja Valmieras Valsts ģimnāzijā. Par godu šim notikumam 1920. gadā tika iesvētīts Cēsu pulka Skolnieku rotas karogs. Pirms divdesmit gadiem atjaunots, šis karogs uzsāka savu ceļojumu pa desmit Ziemeļvidzemes skolām. Valmieras Valsts ģimnāzija šo karogu glabāja 2000. un 2010. gadā. Šogad karogu saņēma Stalbes vidusskolas kolektīvs, lai nākamajā gadā to nodotu glabāšanā kādai citai skolai.»

26. maijs Valmierā Sv. Sīmaņa Dievnamā bija īpaša diena un īpašs bija arī dievkalpojums.

Valmiermuižas darītā alus pārdošanas apjoms pagājušajā gadā palielinājies par 7,7%. Par to gandarīts ir Valmiermuižas alus saimnieks AIGARS RUŅĢIS: «Esam sasnieguši brūvēšanas jaudas robežu, tāpēc tagad varam pilnībā nodoties vēl bagātīgāku alus garšu meklējumiem un radīšanai, ar ko pārsteigt pat visprasīgākos amatu alus baudītājus. Lai gan likumdošana neprasa norādīt alus brūvēšanas vietu, Valmiermuižā lepojamies ar to, ka alu brūvējam tikai Latvijā, un uz etiķetēm norādām Crafted in Latvia.»

23. maijā Kocēnu novada domes sēdē deputāti vienprātīgi atbalstīja lēmumu apstiprināt Kocēnu novada pirmsskolas izglītības iestādes (PII) «Auseklītis» vadītājas amatā Sandru Grīnliņu, kura amata pienākumus sāka pildīt no piektdienas, 24. maija.