Valmierā no 7. līdz 10. augustam norisināsies «Latvian Voices» a cappella festivāls. Tā ietvaros klausītājiem būs iespējams apmeklēt dažādus a cappella mūzikas koncertus, savukārt pašmāju un ārzemju vokālajām grupām un ansambļiem trīs dienu garumā notiks izglītojošas, praktiskas meistarklases. Festivāla īpašais viesis būs labi zināmā grupa no Zviedrijas — «The Real Group», kas 9. augustā uzstāsies ar koncertu Valmieras Kultūras centrā un vadīs nodarbības meistarklašu dalībniekiem.

Jau nākamā svētdiena, 31. marts, ir termiņš, kad šogad Latvijā pošas likvidēt obligātā iepirkuma komponenti jeb OIK. Tīrās sakritības pēc pāris dienu iepriekš – 29. martā – ir oficiāli noteiktais datums, kurā Lielbritānijai būtu jāīsteno izstāšanās no Eiropas Savienības jeb Brexit. Tiesa, jau tagad ir skaidrs, ka briti savās vēlmēs ir krietni vien aplauzušies, tāpēc, pateicoties Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas izmisīgajiem centieniem, pagājušajā ceturtdienā viņa un Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers vienojās turpināt sarunas par Apvienotās Karalistes izstāšanos no klubiņa. Grūti spriest, vai tiks panākts kāds īpašs Junkera – Mejas pakts, taču vismaz līdz 22. maijam Eiropas Savienība piekritusi pagarināt Brexit, gan ar nosacījumu, ja britu parlaments šonedēļ akceptēs Lielbritānijas izstāšanās līgumu. Ja ne, tad...

Daudzkārt ir rakstīts par to, ka vienalga kuru valsts sistēmu analizēt, tajā būs trūkumi. Ja persona vai ģimene ar to saskaras personīgi, tad no maisa laukā lien ne vien adatas, bet kārtīgi īleni. Nereti cilvēki atzinuši, ka pašmācības ceļā jākļūst par juristiem, likumus studējot, lai zinātu gan pienākumus, gan tiesības, gan iespējas. Cik nav stāstu par to, kā cilvēki cīnās, lai atgūtu veselību, kā savu bērnu tiesības aizstāv invalīdu vecāki, lai izprastu, kāds atbalsts varētu pienākties, ja jāaudzina bērns, kurš nekad nepieaugs. Bija gadu desmiti, kad ļoti maz sevi varēja aizstāvēt bāreņi, jo viņi bija sistēmas ķīlnieki. Bija vajadzīgi bērni, lai Latvijā varētu uzturēt ilglaicīgās sociālās aprūpes sistēmu.

Lai godinātu 25. martā pirms 70 gadiem no Latvijas uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem izsūtītos iedzīvotāju tūkstošus, vakar pie Valmieras dzelzceļa stacijas notika komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts atceres brīdis. «Es to dienu labi atceros, tolaik mācījos 4. klasē, mašīnu rinda stiepās līdz Smiltenes krustam, kur tagad Statoil, bet visa iekraušana notika viņpus sliedēm,» klausoties senioru vīru kora Baltie bērzi izpildītajā dziesmā, atmiņās dalījās Kārlienas puika Juris Melbārdis, no kura klases arī trim desmitgadīgiem bērniem bijis jādodas šajā Golgātas ceļā.

Vēl līdz 29. martam Valmieras pašvaldībā iespējams iesniegt atsauksmes jaunās katlumājas Dakstiņu ielā 1 būvniecības iecerei. Tikmēr jau uzsākti priekšdarbi teritorijā starp veikalu «Depo» un Valmieras futbola kluba bāzi, kurā paredzēta gan katlumājas, gan jaunās ielas būvniecība.

Šodien atkal parunāsim par Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošo lielo valsts kapitāla uzņēmumu darbu tiem atvēlētajos lauciņos. Tas, kā atzīmē jaunais satiksmes ministrs TĀLIS LINKAITS, ne tuvu nav tāds, kādu varētu vēlēties mūsu valsts un arī tās iedzīvotāji – attiecīgo infrastruktūru lietotāji un pakalpojumu saņēmēji. Tāpēc patlaban, kā ministrs nesen atzina, tiekoties Valmierā ar uzņēmējiem apvienībā Ozols, viņa darbakārtībā trīs galvenie jautājumi esot dzelzceļš, Latvijas Valsts ceļi un lidosta Rīga, kur taksometru biznesā joprojām ir pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem atbilstoši bandītu kari, jumtošanas un kur tāpēc ļoti nepieciešams jauns taksometru pakalpojumu regulējums.

– Pēc būtības jau mēs esam tā pati Ķoņu kalna dzīves skola, tikai paplašinātā versijā, – par Jaunajiem Ķoņu pagasta amatniekiem stāsta AGNESE AUNIŅA-LINMEIJERE. – Kopš biedrība 2001. gadā tika dibināta, esam tāds kodoliņš, kas aktīvi strādā. Pērnā gada rudens pusē viena uzņēmīga sieviete, arī rokdarbniece ķoniete Esmeralda Pasīte, satraukusies par gaidāmo teritoriālo reformu, mudināja kaut ko darīt lietas labā, lai iedzīvotāju aktivitāti saglabātu. Atbildēju viņai – nav problēmu, kāda būs ideja? Viņa man – ka vajadzētu kaut ko amatniekiem, jo Rūjienā ir Rūzeles, Naukšēnos audēju pulciņš, un vai tad Ķoņos rokdarbnieču trūkst! Saprotams, ka netrūkst, ir daudz.

Jau sesto reizi notika aizvadītajā gadā dzimušo sumināšana pasākumā Mazais novadnieks 2018. Tie ir svētki, kuros piedalās saposti mazie novadnieki, viņu vecāki un tuvinieki. Mazuļus un viņu vecākus sveica Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments, uzsverot, cik svarīgu un atbildīgu soli vecāki ir spēruši. Viņš vēlēja izturību un pacietību turpmākajā bērna audzināšanā. Savukārt dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece Guna Reliņa savā uzrunā teica, ka bērna piedzimšana ir gan rūpes, gan arī prieks, kas pavadīs visu dzīvi.

25. marts... Smaga diena daudziem. Ar sāpīgām atmiņām. Notikumi, kas norisinājušies pirms 70 gadiem. It kā pasen, bet tiem, kas to piedzīvoja, joprojām ir grūti par to runāt. Viena daļa no tā izvairās vai, stāstot par piedzīvoto, raud.

Vides iniciatīvu 100 darbi Latvijai 2016. gada vasarā uzsāka pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums ZAAO ar mērķi apvienot iedzīvotāju zināšanas, čaklās darba rokas un resursus, lai līdz Latvijas nozīmīgajai jubilejai – 2018. gada 18. novembrim – kopīgiem spēkiem paveiktu vismaz 100 nozīmīgus darbus vides labiekārtošanā, izdaiļošanā un arī vides izglītībā. Mērķis ir sasniegts! Draugu un kaimiņu grupas, uzņēmumi, izglītības iestādes, individuālas personas, biedrības un pašvaldību domes no 42 dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām kopīgiem spēkiem paveikuši 171 vides darbu.