Dzīvesprieku un darbīgumu biedrības «Kristīgais žēlsirdības centrs» Valmieras dienas centrā un zupas virtuvē arvien ienes brīvprātīgie — dažādu valstu jaunieši. Tā tas ir arī pašlaik, kad kopš pērnā gada rudens tur strādā Nora no Ungārijas un Severīns no Ukrainas.
Pagājušajā nedēļā Valmieras integrētajā bibliotēkā plašākai sabiedrībai tika atklāta galda spēle «Atrodi sevi Eiropā».
Turpmāk patērētāji varēs uzzināt papildu informāciju par ēdiena sastāvu arī kafejnīcās, ēdnīcās, restorānos un citos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos. Pārmaiņas nosaka Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Regula par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem. Tā stājās spēkā 2011. gadā un tiek piemērota no 2014. gada 13. decembra. Atsevišķa tās prasība par uzturvielu obligātu norādīšanu pārtikas apritē iesaistītajiem komersantiem un importētājiem būs jāpilda no 2016. gada nogales. Pašlaik vēl līdz šā gada 1. jūlijam ir pārejas periods, kura laikā notiek pakāpeniska pāreja uz jauno marķējumu, bet gada otrajā pusē regulas prasību ievērošanu pārbaudīs par to atbildīgās institūcijas.
Aizvadītā svētdiena staroja īstā ziedoņa krāšņumā, un Naukšēnu novada atjaunotajā Piksāru dievnamā, kas joprojām ir savdabīga koncertzāle ar lielisku akustiku, kā allaž Vasarsvētkos atkal skanēja mūzika. Šoreiz — Ingas Zirnes vadīto Valmieras kolektīvu izpildījumā, un vienlaikus tas bija arī dziedātāju sveiciens iemīļotās diriģentes jubilejā.
Pagājušajā ceturtdienā Valmieras Mūzikas skolas 217. klasē notika pedagogu Irinas Grinbergas, Vēsmas Liepiņas, Airas Rulles un Aivas Tauriņas-Šariņas vecāko klašu audzēkņu Anetes Evertes, Felisas Muķieles, Sabīnes Elizabetes Semeņjukas, Sandijas Vaskas, Nika Kevina Markitāna, Tatjanas Starčenkovas, Dmitrija Starčenkova, Noras Osvaldes, Līnas Kuģes, Melānijas Skutānes, Rūtes Nikolas Ērgles, Ralfa Arvīda Brutāna, Ikara Krieva, Kates Jevdokimovas, Evelīnas Negribas, Jāņa Saverasa, Katrīnas Anetes Gobas, Terēzas Elizabetes Mačas, Artas Megijas Taubes, Annas Tipses, Kārļa Zvirbuļa, Danila Voroncova, Noras Tīnas Salmiņas un Marijas Lukinas koncerts. Jaunie pianisti atskaņoja Ķepīša, Arnes, Baha, Bēthovena, Klementi, Bertīnī, Kūlava un citu komponistu sacerējumus.
Burtnieku novada pašvaldības domes deputāts EDVĪNS STRAUME ir kluba «Pārgauja» valdes priekšsēdētājs, kā arī nekustamā īpašuma iznomātājs. Viņam pieder trīs būves un divi zemes gabali, kā arī zemes gabals kopīpašumā Valmierā, divi zemes gabali un būve Valmieras pagastā, kā arī dzīvoklis un kopīpašums Rīgā. Straume ir arī 2008. gada Toyota Auris īpašnieks, viņam ir 6500 eiro skaidras naudas uzkrājums, deputāts veicis vairākus darījumus — pārdevis īpašumu Sēļu pagastā par 32000 eiro, nopircis īpašumu Valmierā par 25000 eiro un automašīnu Toyota Auris par 5100 eiro. Deputātam ir 87000 eiro parādsaistības. Novada pašvaldībā nopelnīti 23590 eiro, VSAA pensijā izmaksājusi 2999 eiro, no Lauku atbalsta dienesta saņemti 1915 eiro, bet no saimnieciskās darbības SIA «Valmieras tipogrāfijā Lapa», kā arī SIA «I un M serviss» kopā 16953 eiro, savukārt no īpašuma pārdošanas SIA «Stingers Vidzeme» un «I.R.Fonds» kopā gūts 34586 eiro ienākums.
Deputāts MĀRTIŅŠ ĀBELE ir datortehniķis SIA «Tīkla Eksperts», Valmieras pašvaldības Valmieras sākumskolas direktora vietnieks IT jomā un informātikas skolotājs, SIA «Mācību un konsultāciju centra ABC» datorkursu pasniedzējs, SIA «Jal Net» valdes loceklis. Viņam pieder dzīvoklis Valmierā un zeme Brenguļu pagastā, 2007. gada Suzuki Grand Vitara un Hyundai Coupe. Pērn SIA «Tīklu eksperts» algā saņemti 642 eiro, Valmieras pašvaldībā 7488 eiro, SIA «Jal Net» 310 eiro, novada pašvaldībā gūts 365 eiro ienākums, kā arī saņemts 80 eiro honorārs SIA «Mācību un konsultāciju centrs».
Mazi atmiņtēlojumi
Kad 1948./49. gada sezonas repertuārā iekļāva konkursā godalgoto Friča Rokpeļņa lugu «Raiņa jaunība», uz ziņojumu dēļa darbojošos personu sarakstā ieraudzīju arī savu vārdu. Man bija uzticēta Latgales puiša Donāta lomiņa, ko vēlāk tēloju arī kinofilmā «Rainis». Lai labāk izprastu laikmetu un vidi, kurā dzīvoja un darbojās Rainis, teātris un Rakstnieku savienība rīkoja izbraukumus uz Jasmuižu un Talsiem. Tajos piedalījās grupa aktieru un rakstnieku — lugas autors, K. Krauliņš, J. Niedre, K. Krūza, R. Sēlis, I. Lēmanis, teātra literārās daļas vadītājs J. Vanags u.c.
Visu pagājušo nedēļu Rīga atradās pašā Eiropas politiskās dzīves centrā — te notika Austrumu partnerības sammits, šķiet, pats svarīgākais pasākums šajā pusgadā, kamēr Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienībā. Neapšaubāmi, bija nodrošināta tāda līmeņa valstsvīru un valstssievu saietam atbilstošā drošība i gaisā, i ūdenī, i virs zemes, kas nedaudz pagarināja ikdienišķos korķus galvaspilsētas ielās, taču, cerams, tāpēc nekādu būtisku iespaidu uz Latvijas ekonomiku neatstāja.
Pēdējos gados likās, ka Eirovīzijas dziesmu festivāls ņem tādu kā lēnu garu Latvijas auditorijas priekšā. Ne mūs tur saprot, ne mēs viņus: ai, lai tad viņi arī ar savu balagānu mūs netraucē, gan pārdzīvosim. Tāda bija kopējā noskaņa, pirms šogad viss atkal sākās no jauna.