Turpinot tēmu Amatnieki Valmierā starp diviem Pasaules kariem, šoreiz par Valmieras amatnieku biedrības iekšējo struktūru, dažām problēmām un sadarbību ar Latvijas Amatniecības kameru 30. gadu nogalē.
KRISTĪNE VOROŅINA dzimusi, augusi un mācījusies Valmierā. Žurnāliste portālā «Valmieras Ziņas».
Ir cilvēki, kuri arī aizejot paliek. Ne vien laika biedru atmiņā, bet arī ar sava mūža paliekošu devumu vietā, kur strādājis. Pirms gadiem Valmierā vienam no viszinošākajiem ārstiem Valdim Kantānam tāds devums mūsu pilsētai neapšaubāmi ir tas, ka viņš — daudzu valmieriešu iemīļots — bija savulaik arī viens no galvenajiem Valmieras jaunās slimnīcas (tagadējās Vidzemes) darba aizsācējiem. Kā savā nozarē — gastroentereoloģijā — tolaik vienu no viszinošākajiem speciālistiem pēc klīniskās slimnīcas «Gaiļezers» izveides Valdi aicina darbā uz turieni, taču saikni ar kolēģiem, arī draugiem, pat kādreizējiem pacientiem Valmierā viņš nezaudēja.
...dakter's dos, dakter's brīvu dienu dos — savulaik draiski dziedāja Viktors Lapčenoks, taču ikdiena bieži vien mēdz būt krietni skarbāka un nežēlīgāka par Valda Artava ironiskajiem pantiem.
«Nav ne šodienas, ne rītdienas. Ir tikai pagātne, kas nemitīgi atkārtojas.» (Man nezināma autora pērle)
Valmierietis novadpētnieks Kārlis Bukums savā mūžā ir savācis vairākus simtus nostāstu, vietvārdu un teiku par Valmieru un tās apkaimi. 1962. gadā viņš savu vākumu uzticēja Latvijas Universitātes Valodas un literatūras institūtam, pēc tam līdz pat mūža beigām tur sūtīja vēl vēstules ar papildinājumiem.
Naukšēnu novada pašvaldības priekšsēdētājs JĀNIS ZUMENTS ir viens no nedaudzajiem, kas nav uzrādījis citus amatus. Viņam pieder zeme un dzīvoklis Naukšēnu pagastā un 1993. gada automašīna SAAB. Pašvaldībā nopelnīti 19605 eiro, kā arī gūts 280 eiro ienākums no īpašuma pārdošanas.
Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā (ES) ir kā spogulī izgaismojusi veselu virkni aspektu, kas uzskatāmi liecina gan par visas ES problēmām, gan par to, ka daudzos gadījumos mēs pa Eiropas ceļu soļojam pilnīgi šķērsām un brīžiem pat ne tajā virzienā.
Ko dara sievietes, gaidot bērnus no nodarbībām? Nereti pārlapo vienu, otru un trešo žurnālu. Pārlapo plānākus un biezākus. Tādus, kas pirkti par eiro, un tādus, kas gandrīz par trim. Vēl sievietes parasti parunājas, ko tajos žurnālos izlasījušas. Tad viņas pamana interesantu tendenci: nav jēgas ar dažādo nosaukumu medijiem mainīties, jo kā vienā, tā otrā, kā nedēļas, tā mēneša izdevumā nereti dominē tās pašas tēmas, tie paši interviju varoņi. Tad rodas jautājums — kāpēc? Seko pašu izdomāta atbilde, ka uz vāka jau lauku sievietes maz liek, tur spīd tās, kuras pamatoti, bet biežāk nepamatoti mūsu sabiedrībā sauc par zvaigznēm: šovu, kino, reklāmu, ētera spīdekļiem.
Tagad mēs dzīvojam caur vadiem. Nē, arī tā jau ir vakardiena, mēs šodien dzīvojam radioviļņos, bet, ko man darīt, ja mans uztvērējs neuztver Tavu frekvenci?
Neraksti man īsziņas. Paņem cepuri, uzvelc kedas, mēteli un nāc.
Man jāmeklē Tavi vārdi gadsimtu atpakaļ?