Mediji atkal veido aptaujas, topus par aizejošā gada būtiskākajiem Notikumiem. Diemžēl, lai cik sniegbalti šogad aiziet Ziemassvētki, tajos atkal pārāk daudz melno notikumu, kas labāk gan būtu aizmirstami. Nedrīkstam, manuprāt, pat šaubīties, ka gada Galvenais Notikums ir 100 gadi, kopš Latvija ir valsts. Šis skaitlis vēsturei  vēl nav liels, bet tas nebūt nav arī mazs, ja gadus samērojam ar cilvēku mūžiem. Vēl jo vairāk tas nav mazs, ja šo, pirms 100 gadiem sākto Notikumu skatām pasaules zemju ietvarā, kur daudzām, arī daudz lielākām tautām joprojām savas valsts nav. Latviešiem ir. Paaudžu izlolota, neviena mums nedāvināta, izcīnīta un nosargāta, uz laiku gan zaudēta, bet atkal atgūta.

Tā par sevi un savu sporta veidu BMX saka šī gada Pasaules jaunatnes olimpiādes Buenosairesā uzvarētājs puišu konkurencē. Tiesa, par šo triumfu organizatori – atbilstoši Nolikumam – viņu atstāja pat bez diploma, nemaz nerunājot par medaļu, tās deva vien trim labākajām komandām. Toties EDVARDS GLĀZERS ir Liesmas 2018. gada pēdējā numura īpašais viesis!

Tikko ilgi nebijušā baltumā aizvadīti Ziemassvētki. Pie durvīm gadu mija. Vēl ir dāvanu došanas un saņemšanas laiks. Ne vienam vien to sagādāšana radījusi lielas rūpes. Tikai ne Rūjienas novada Jeru pagasta iedzīvotājai EVIJAI SKRĪVELEI, jo viņa, izrādās, jau gadiem ilgi dāvanas sev tuvajiem cilvēkiem gatavo pati. Pagaidām tas ir tikai viņas vaļasprieks, bet ar apņemšanos kādreiz to pārvērst par mājražošanu. Lūk, Evijas stāsts.

Ziemassvētku himnai «Klusa nakts...» – 200 gadu!

«Vai Viņš nav namdaris, Marijas dēls un Jēkaba un Jāzepa, un Jūdas, un Sīmaņa brālis, un vai Viņa māsas nav šeit pie mums? Un tie ņēma apgrēcību pie Viņa.» Mk.6, 3

Slavēts Jēzus Kristus!

Gads tuvojas noslēgumam. Kā ierasts, svinam Ziemassvētkus. Atskatoties uz aizvadīto gadu, vēlētos izteikt gandarījumu par daudziem pozitīvajiem veikumiem. Lieki būtu uzskaitīt, jo mēs katrs esam kādu artavu ielikuši tajā. Taču gribētu atgādināt, ka darvas karote var sabojāt visu pozitīvo, tāpēc neļausimies šim kārdinājumam.

…Mēs ticam, tāpēc mēs arī runājam, zinādami, ka tas, kas uzmodinājis Kungu Jēzu, uzmodinās arī mūs ar Jēzu un nostatīs savā priekšā kopā ar jums. Tāpēc mēs nepiekūstam, bet, lai gan mūsu ārējais cilvēks sadilst, mūsu iekšējais dien’ no dienas atjaunojas.

Slavenais un prātnieku iecienītais domātājs Sokrāts jau sen priekš Kristus dzimšanas ir teicis saviem mācekļiem: «Ja visaugstākā būtne mums nesūta kādu, kas mūs māca, tad mums jāatmet cerība padarīt cilvēci labāku.» Visas tautas ilgojās, ar cerībām meklēja un gaidīja mīļu palīgu, uzticīgu glābēju, mierpilnu padoma devēju. Dievs sūtīja savu vienīgo Dēlu – Jēzu Kristu. Tādēļ svinam šos svētkus tik krāšņi.

Var droši teikt, ka ALDIS BĒRZIŅŠ ir ar stiprām saknēm Valmierā. Te dzimis, audzis, skolojies un arī Maiju sev par sievu noskatījis kādā ballē tepat Kocēnos. Maizes darbs nu jau trīsdesmit gadu garumā ir kādas organizācijas uzņēmējdarbības vadītāja amatā. Ģimenē kopā ar Maiju aizvadīti trīsdesmit divi gadi, izaugusi un labu izglītību ieguvusi meita Arita, kas kopā ar mazmeitiņu Keitu nu dzīvo Rīgā, toties dēls Kristaps gan palicis uzticīgs Valmierai.