Baiba Rubesa sajuta īsto brīdi un «izleca no vilciena» – viņas skaļā aiziešana no Rail Baltica projekta vadības sanāca efektīga un efektīva. Dāmām elegantā vecumā ir spēcīga intuīcija, un viņām nav arī vēlēšanās uzņemties lētticīgā virsleitnanta Sausā lomu.
Nesen Valmierā notika starptautiska konference par tēmu «Lauku telpas attīstība un sabiedrības virzīta vietējā attīstība», kurā daudzi ar nepacietību gaidīja Austrijas lektora birģermeistara Jozefa Obera (Josef Ober, Neue Stadt Feldbach) uzstāšanos par to, kā Austrijas reģions, kas robežojas ar Ungāriju un Slovēniju, ir pratis, pareizi saliekot akcentus uz savas teritorijas vērtībām un to attīstībai piesaistot iespējamos ES un pašu valsts atbalsta finansējumus, kļūt par pašpietiekamu dzīves telpu. No kuras vairs neaizbrauc, bet uz kuru brauc atpakaļ.
Šodien Valmierā sengaidīts notikums – izglītības un zinātnes ministra un LOK vadības klātbūtnē trijos pēcpusdienā oficiāli tiek atklāts jaunais peldbaseins. Izrādās, viena lieta ir visai sarežģīto un specifiskām tehnoloģijām piepildīto ēku uzcelt un aprīkot, krietnu laiku – daudz vairāk par plānoto – aizņēmusi arī peldbaseina nodošana ekspluatācijā. Tā kā šī ir trešās kategorijas sabiedriskā būve, tad te visas konstrukciju pārbaudes no Būvniecības kontroles biroja puses trīstik skrupulozas un dokumentētas ar īstiem zīmogotu papīru kalniem! Ilustrācijai: pie katras no 40 tūkstošiem (!) baseina griestu metāla konstrukciju skrūvju ir īpašs skrūvētāja un būvuzrauga marķējums. Par visu šo piņķerīgo procesu, kas no ieceres līdz realizācijai ildzis apaļus 10 gadus, Liesmai vakar pastāstīja Valmieras domes priekšsēdis Jānis Baiks:
Otrdien, 25. septembrī, Valmieras bibliotēkas direktores vietniece Svetlana Jodo, Vidzemes džudo skolas «Valmiera» vadītājs Ventis Beķeris un starptautiskās nevalstiskās organizācijas «Peace Week Institute» (Miera nedēļas institūts) prezidents Judži Mijata (Yuji Miyata) parakstīja apliecinājumu par atbalstu Valmieras vides deklarācijai.
Večiem ierastāk uz lielo ezeru kaimiņzemē doties saltā ziemā, kad Peipusā pēc bļitkotājiem sauc milzīgi starp Igauniju un Krieviju migrējoši asaru bari. Protams, gardos asspurainos svītraiņus, par kuru filejām bagātajā Šveicē – tā pirms pāris gadiem dzirdēju pašus igauņu zvejniekus stāstām – pircēji noskaitot pat 36 eiro kilogramā, ezerā var meklēt arī vasarā, taču šoreiz izbrauciens uz Peipusu bija pavisam ģimenisks. Ar virsuzdevumu – vienkārši dīki pavadīt pāris dienas dižā ezera piekrastē.
Vai zināt, ka mūsu kaimiņu Strenču novadā iedzīvotāju vairāk nevis tā galvaspilsētā, bet gan Sedā? Taču tā tas ir. Protams, Seda, kas cēlusies no kūdrinieku ciematiņa, ir vieta ar Latvijai joprojām savdabīgu nacionālo kolorītu, taču katrs izņēmums tomēr mēdz būt interesants. Pilsētas centrs, tīrs un saposts, iebraucējam neviļus liek ar laika vilcienu atgriezties pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, tai pašā laikā viena otra privātmāja ar dārzu vasaras sezonā droši varētu konkurēt ar valmieriešu būvēm Burkānciemā vai Jāņparkā.
Ar gladiolu kolekcionāru MODRI PAEGLI tikāmies pavasarī Rūjienas Tautskolā, kur atvērto durvju dienā viņš dalījās pieredzē par šo puķu audzēšanu. Par neparasto 450 šķirņu kolekcijas tapšanu un saglabāšanu publikācijā «Gadiem kalpojot ziedu karalienei» rakstījām 13. aprīļa «Liesmā». Toreiz ar kolekcionāru vienojāmies, ka vēlreiz tiksimies gladiolu ziedēšanas laikā. Diemžēl sanāca tā, ka ciemos tikām uz pēdējo gladiolu košumu.
Kopš bērnības BAIBAI ĶIRSEI bijusi tā iespēja iepazīt un iemīlēt latviešu tautas deju. Viņa dažādos kolektīvos dejojusi vairāk nekā 30 gadus. Trešo rudeni viņa ir vidējās paaudzes deju kolektīva «Agrā rūsa» vadītāja. Viņa pieņēmusi izaicinājumu, kas ļāvis deju upē nirt dziļāk un dziļāk.
Nupat latviešu tautai pienācis tas pasakainais laiciņš, kad 12. Saeimas deputāti gatavi ar viskardinālākajiem lēmumiem sanaglot, viņuprāt, pēdējos puslīdz drošos tiltiņus nokļūšanai 13. Saeimā. Viens no būtiskiem šādiem talkas produktiem varētu tapt pēdējā nedēļā pirms vēlēšanām, kad valsts galvenajā likumdevējā orgānā izšķirošajā trešajā lasījumā tiks vētīti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Bez aplinkiem runājot, deputāti lems par nebanku kredītu nozares nākotni, un pasākumu plāns tur gana plašs: ierobežot ātro kredītu likmes, aizliegt reklamēt nebanku kredītus, skrupulozāk vētīt potenciālos ātro kredītu ņēmējus, arī paaugstināt viņu vecuma slieksni...
«Cilvēki ir kā tērauda tilti, kas nesalūst zem dzīves grūtību uzliktā smaguma,» teica Daina Krēpause, cilvēks, kurš izstaigājis Sibīrijas ceļus, bet šoreiz viņa nerunāja par saviem likteņbiedriem. Viņa šos vārdus teica dienā, kad Valmierā atklāja pirmo sociālās uzņēmējdarbības uzņēmumu. Viņa norādīja uz to, cik ļoti apbrīnojamai ir jābūt to cilvēku vēlmei varēt un darīt, kuri gan liekti, gan lauzti, gan sāpīgi dzīves spārdīti tamdēļ, ka vai nu viņiem pašiem, vai viņu bērniem ir kāds paliekošs un nepārejošs grūtums.