«Naukšēnos atbraucējs vispirms ievēro ceļa rādītāju stabu «Valmiera — 44 km, Valka — 43 km». Rūjas upīte iekalta ledū, mežā ir kluss, tikai alnis kādreiz pabaida kādu šoferi. Lielos darbus lauku ļaudis apdarījuši. Ko darīt garajos ziemas vakaros? Naukšēnos ļaudis negarlaikojas, jo cieminieki aizraujas ar sportu, un par to jāpateicas vietējās vidusskolas skolotājam Gunāram Krūmiņam. Rītos viņš māca bērniem spert pirmos soļus uz ledus vai tvert bumbu, bet pievakarē pie viņa ierodas tēvi, lai trenētos un sacenstos.» Tas ir izraksts no laikraksta «Rīgas Viļņi» 1969. gadā.

Par 2015. gada augu (dabas simbolu) Latvijas Botāniķu biedrība ir izvēlējusies Latvijas mežos nu jau arvien retāk sastopamu, arī ziemā zaļojošu augu — čemuru palēku (Chimaphila umbellata).

Šis temats Vīru lietām man iešāvās prātā, kad vienā no Burtnieku novada pašvaldības galvenajiem kabinetiem pie sienas ieraudzīju pērnā gada kalendāru, ko izdevusi Latvijas mušiņmakšķerēšanas entuziastu kopa flyonly.lv, kam arī sava mājaslapa internetā. Krāsainā bildē marta lapā ar saules nobrūninātu seju arī mans sarunu biedrs MĀRIS ĒRGLIS, turot rokās savu pagaidām lielāko lasi.

Valmieras teātrī Vara Braslas režijā skatāms Laura Gundara lugas Lattia iestudējums, kurā, izmantojot Valmieras teātra un Valmieras Viestura vidusskolas skolēnu teātra «Sprīdītis» daudzo gadu sadarbību, režisors četriem teātra klašu jauniešiem devis iespēju piedalīties profesionāla teātra izrādē. Kopā ar teātra aktieriem izrādē piedalās 10.c klases skolnieks Ričards Kronbergs un 11.c klases audzēkņi Jānis Leščinskis, Kristers Komarovs un Lotārs Zariņš.

Jā, kas to sezonas sākumā būtu domājis, ka mūsējiem divciparu skaitlis uzvaru ailītē Aldaris LBL regulārajā čempionātā parādīsies vien martā, kad no 31 paredzētās spēles būs atlikušas piecas... Lai nu kā, bet šo uzvaru valmierieši Jelgavā guva ar labu sniegumu, mača gaitā ne reizi neliekot šaubīties par gala iznākumu.

Piektdien, 6. martā, Dobelē norisinājās Latvijas skolu sporta federācijas sacensības Veiklo stafetēs. Rubenes pamatskolas komanda (skolotāja Santa Krasovska) tiesības piedalīties izcīnīja starpnovadu sacensībās. Sporta zālē trenēties netikām remontu dēļ, tomēr strādāts godam svinību zālē.

Latvijas gudrie bērni Liepupē sacentās 100 lauciņu dambretē — spēlē, kas ir sarežģītāka par parasto 64 lauciņu dambreti. Valmieras jaunatnes centra Vinda audzēkņi sacensībās kopumā nospēlēja ļoti labi.

Otrdien garajā TV intervijā, vaicāts par savu attieksmi pret termiņuzturēšanās atļauju Latvijā tirgošanu ārzemniekiem, viens no sakarīgākajiem mūsu valsts prātiem reālā uzņēmējdarbībā, pavisam nesen vēl lielā daudznozaru holdinga UPB valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, izteicās pozitīvi. Ar piebildi, ka šos ieguldījumus Latvijā no ārzemniekiem (galvenokārt, protams, tas attiecas uz Krievijas pilsoņiem, kuri savā ziņā kļuvuši par savas ambiciozās ģeržavas ķīlniekiem) vajadzētu obligāti novirzīt uz lauku rajoniem. Liepājniekam liela taisnība, jo lauvas tiesa uzņēmumu kapitālā ieguldīto ārvalstu investīciju, kā liecina Lursoft apkopotā statistika, nonākušas galvaspilsētā — tur pērn sastūķēti gandrīz 568 miljoni eiro. Tādas nelielas porcijas — ap 28 un 11 miljoniem eiro — attiecīgi tikušas Babītes novadam un Jelgavas pilsētai, vēl pa 9 miljoniem ar astītēm Dobeles novadā un Siguldas novadā, pārējās vietās valstī nekā tik nopietna, lai par to varētu gavilēt ārpus konkrētā uzņēmuma.

Arvien liekas, ka no teiciena «Cilvēks mācās no savām kļūdām» kilometriem tālu stāv lielākā daļa mūsu tautas. It kā pieredzējām situāciju, kurā nonācām pēc neadekvātas dzīvošanas pāri saviem līdzekļiem, bet nē — jau ceļoties uz kājām, ar mīļās valsts bezrūpību visā nu atkal slīkstam jau tik zināmajā purvā.

Veselības ministram Guntim Belēvičam, esot reģionālajā darba vizītē Vidzemē, visvairāk tika taujāts par to, kā pašlaik un, domājot par nākotni, ne tikai pilsētās, bet arī novados un pagastos nodrošinās pacientiem pieejamu primāro veselības aprūpi.