Aizvadītās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas prognozējami nebija augsti apmeklētas (balsoja tikai nepilna trešdaļa vēlētāju), kā arī noslēdzās ar samērā prognozējamu rezultātu – pa diviem mandātiem ieguva «Jaunā Vienotība» (JV), «Saskaņa» un Nacionālā apvienība, bet pa vienam mandātam – Attīstībai/Par! un Latvijas krievu savienība.
Valmieras mērs Jānis Baiks ir vīrs ar Latvijas Universitātē studijās iegūtu bakalaura grādu biznesa vadībā, šķiet, viņam lietu kārtība šajā pasaulē ir gana skaidra, tāpēc bieži nopietnās prezentācijās dzirdēta mūsu pašvaldības vadītāja atkārtotā aksioma – ja Valmierā būs labi biznesam, tad mums naudas pietiks visam. Zelta vārdi, zem kuriem esmu gatavs parakstīties! Tāpēc arī nesen Liesmas vāka lapā, aprakstot 22. Vidzemes Uzņēmēju dienas, virsrakstā liku citātu no Jāņa Baika teiktā: «Valmiera ļoti mīl biznesu.»
Ko dos administratīvi teritoriālā reforma – to vispirms vajadzētu prasīt valdībai, jo līdz šim publiskajā telpā ir tikai liets ūdens un teikti bezpersoniski vārdi bez satura. Būs labāk, būs citādāk, būs labāki pakalpojumi un tā tālāk... Es nezinu nevienu pašvaldību Latvijā, kura nepildītu savas tai valsts deleģētās funkcijas! Tiešās un atvasinātās. Tā ka tas blefs par to, ka pašvaldības nepilda savas funkcijas un ir par mazām, ir vienkārši tukša muldēšana.
«Mēs esam šodien pulcējušies, lai godinātu Igaunijas armiju un Vilandes skolēnu rotas cīnītājus, lai godinātu Valmieras un Cēsu skolnieku rotas puišus, kuri cīnījās par Valmieras atbrīvošanu no lieliniekiem un to arī izdarīja,» gājienam no Valmieras Valsts ģimnāzijas (VVĢ) Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) orķestra pavadībā piestājot pie Cēsu pulka Skolnieku rotas pieminekļa, klātesošos uzrunāja VVĢ direktors Artūrs Skrastiņš. «Mūsu puiši no reālskolas mācības turpināja Valmieras Valsts ģimnāzijā. Par godu šim notikumam 1920. gadā tika iesvētīts Cēsu pulka Skolnieku rotas karogs. Pirms divdesmit gadiem atjaunots, šis karogs uzsāka savu ceļojumu pa desmit Ziemeļvidzemes skolām. Valmieras Valsts ģimnāzija šo karogu glabāja 2000. un 2010. gadā. Šogad karogu saņēma Stalbes vidusskolas kolektīvs, lai nākamajā gadā to nodotu glabāšanā kādai citai skolai.»
26. maijs Valmierā Sv. Sīmaņa Dievnamā bija īpaša diena un īpašs bija arī dievkalpojums.
Valmiermuižas darītā alus pārdošanas apjoms pagājušajā gadā palielinājies par 7,7%. Par to gandarīts ir Valmiermuižas alus saimnieks AIGARS RUŅĢIS: «Esam sasnieguši brūvēšanas jaudas robežu, tāpēc tagad varam pilnībā nodoties vēl bagātīgāku alus garšu meklējumiem un radīšanai, ar ko pārsteigt pat visprasīgākos amatu alus baudītājus. Lai gan likumdošana neprasa norādīt alus brūvēšanas vietu, Valmiermuižā lepojamies ar to, ka alu brūvējam tikai Latvijā, un uz etiķetēm norādām Crafted in Latvia.»
23. maijā Kocēnu novada domes sēdē deputāti vienprātīgi atbalstīja lēmumu apstiprināt Kocēnu novada pirmsskolas izglītības iestādes (PII) «Auseklītis» vadītājas amatā Sandru Grīnliņu, kura amata pienākumus sāka pildīt no piektdienas, 24. maija.
8. jūnijā Dikļos, Neikenkalna dabas koncertzālē, notiks Latvijas atjaunotie dziedāšanas svētki ar mērķi atjaunot sākotnējo Dziesmu dienas tradīciju, akcentējot, ka pirmie Dziedāšanas svētki bija vietējās apkārtnes draudžu koru kopīga dziedāšana zem atklātas debess. Svētkos piedalīsies dažādu draudžu kori, ansambļi un mūziķi, notiks arī lekcijas un radošās darbnīcas. Sākums pl. 13.
Pagājušās trešdienas pusdienlaikā, kad esam ieradušies Smiltenes Kultūras centrā, tajā šiverējas jauni cilvēki, mazajā zālē iekārtojot vēlēšanu iecirkni, kuram jau vakarā jāuzņem pirmie Eiropas Parlamenta vēlētāji. Jaunas meitenes sastopam arī Kultūras centra vadības otrā stāva kabinetos – iestādes vadītāju ILZI JĒKABSONI, kas šajā amatā strādā 5 gadus no 2014. gada 12. februāra, atbildot tieši par kolektīviem, gādājot tiem nepieciešamās lietas, transportu uz skatēm, telpas mēģinājumiem, sastādot budžetu, aizstāvot to un pēc tam arī apgūstot, un māksliniecisko vadītāju MADARU MŪRNIECI, kas savā postenī ir no 2015. gada jūlija, rūpējoties par pasākumiem un plāniem, scenārijiem un režiju – galvenokārt par visu, kas notiek uz skatuves. Tāpat viņa strādā ar sociālo tīklu kontiem – facebook, twitter, draugiem, kā arī ievieto galerijas novada mājaslapā.
Kiprā, Limasolā, notika pirmais 2019. gada posms Jauniešu karatē līgā. Tajā piedalījās vairāk nekā 1500 sportistu no 60 pasaules valstīm.