Jau trešo gadu Mazsalacas stāstnieku kopa dodas pieredzes apmaiņas braucienos, kuru mērķis ir ne tikai klausīties citu stāstos, bet arī gūt pozitīvus iespaidus un jaunas idejas savai turpmākajai darbībai. Šoreiz, atsaucoties uz metālmākslinieka un vēstures entuziasta Andra Dukura aicinājumu, devāmies uz Rūjienas novadu.
Kā jau gadiem dižās un mazāka mēroga vēlēšanās esam radināti, arī pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām Latvijā lielākā daļa deputātu kandidātu no 16 partijām vēlētājiem līdzšinējo septiņu pasaules brīnumu vietā solīja Eiropā sliet augšā, veidot, stiprināt arī astoto vai pat devīto brīnumu. It kā paši bija piemirsuši, ka ES valstu 751 deputāta lielajā barā mūsējiem pat nav ļauts būt vairāk par astoņiem. Tik un tā pratīšot, mācēšot citus parlamentā iekļuvušos (dažuprāt ne pārāk gudros) deputātus pārliecināt, ar latviešiem vien zināmiem buramvārdiem tā apvārdot, ka vismaz piecus gadus (līdz nākamajām vēlēšanām) uz Latviju nu plūdīs tādas pašas dažādu fondu un finansējumu plūsmas kā Vācijai, Francijai vai Nīderlandei... (Pēc viena tāda Valmierā notikušā daudzsolīšanas pasākuma, EP jau pasēdējušo deputātu mudināts, es pat lielāku naudas maku nopirku, sak, kaut kur taču tā vairāk šurp plūstošā nauda būs jāglabā!)
Latvijas vēlētāji no piedāvātā kandidātu skaita atkal izlasīja – kā gardās rozīnes no glīzdaina kliņģera – tos dažus cilvēkus, kuri šķita vispiemērotākie savu atbalstītāju interešu īstenošanai ES «lielajā» politikā. Turklāt Valda Dombrovska savāktais plusu skaits (88959; Sandrai Kalnietei – 60338; viņa oponentam Robertam Zīlem – 54883) padara lieku strīdu, kuram pienākas eirokomisāra portfelis. Cerams, arī paši koalīcijas partneri to saprot.
Valmierā, kā zināms, mīl biznesu, un ne velti gadskārtējās uzņēmēju dienās te spieto Latvijas politikas smagsvari, lai vietējos sasniegumus prezentētu kā savu veiksmes stāstu, tā teikt, turpiniet balsot par mums, un arī turpmāk jums viss būs – biznesa ērglis varēs celties vēl lielākos augstumos. Tā nu pilsētas malu malās notiek varena saimnieciskā rosība – top jaunais Jāņa Daliņa stadions un vieglatlētikas manēža, tikpat kā gatava jau BMX trase, kurā šovasar jānotiek Eiropas čempionātam, cauri Putriņu mežam tiek būvēta autostrāde kravas transportam, un beidzot sākta Kauguru ielas posma pārbūve – nu, vai nedzīvojam zaļi, kā teikts Valmieras jaunajā identitātē?
Pavasaris jau pilnā plaukumā, un tepat aiz stūra nāk vasaras saulgriežu laiks. Tā vien gribas iziet dabā un klausīties putnu skanīgajās balsīs, un kas vēl labāk var asociēties ar vasaras ieskandināšanu nekā kokles maģiskās un virmojošās skaņas.
Laikam kļūstot siltākam, Latvijā notiek daudz dažādu tirdziņu, kuros iespējams iegādāties vietējo mājražotāju izstrādājumus. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra izdotajā «Ceļvedī mājražošanā» minēts, ka mājražošana ir tāds vērtību kopums, kurā lieliski atspoguļojas gan Latvijas reģionu identitāte, gan dažādas tradīcijas, gan arī unikāli vietējie produkti un ģimenes roku darbs.
Jau tradicionāli Burtnieku novada stends bija arī Valmierā notikušo Vidzemes Uzņēmēju dienu 2019 izstādē, par ko sīkāk Burtniekam pastāstīja novada pašvaldības attīstības projektu vadītāja MADARA TIMERMANE:
Tradicionāli nu jau vairākus gadus valsts čempionāts spiningošanā no laivām tiek uzsākts Burtnieku ezerā no kempinga Ezerpriedes. Jāteic, ka šī ir vislabākā vieta, kur ezerā noorganizēt šādas sacensības: pie saimnieces Zanes Jēgeres kempingā ērtas naktsmītnes un atbilstoša infrastruktūra, bet vislielākais prieks par iztīrīto un bojām apzīmēto kanālu, kurā bez grūtībām ērtu vietu var atrast vairāki desmiti laivu.
Vispirms gribu atvainoties Burtnieka lasītājiem – manis solītās intervijas ar jauno novada domes priekšsēdi Edvīnu Straumi šoreiz nebūs. Novada pirmais vīrs pieklājīgi, taču strikti no piedāvātās publiskās tribīnes atteicās.
Burtnieku novada pašvaldība jau piekto gadu organizēja Vides attīstības projektu konkursu. Tā mērķis – veicināt novada pagastos publiskās teritorijas sakoptību un drošību, piedāvājot jaunas iespējas brīvā laika pavadīšanai. Burtniekam par šī gada konkursu pastāstīja novada pašvaldības attīstības projektu vadītāja ELĪNA RULLE.