Indriķa Livonijas hronika un pirmā pavārgrāmata Latvijā. Kas kopīgs šīm vēsturiskajām liecībām? Tās abas tapušas Kocēnu novada Rubenē! Lai izceltu šos svarīgos faktus, 12. jūlijā, kad tiek atzīmēta Indriķa vārda diena, Rubenē pirmo reizi notika pasākums «Indriķa diena». Plānots, ka šī diena tiks iedibināta kā tradīcija, ko atzīmēt katru gadu, lai godinātu bagātīgo Kocēnu novada vēsturi.
Sestdien Mežaparka Lielajā estrādē masveidīgi ģība kopkora dalībnieki, tāpēc tika pārtraukts Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums.
Ukrainas krīze, ko dažādās vietās pasaulē dēvē dažādos vārdos, kopš 2013. gada beigām ir pasaules uzmanības epicentrā.
Valmierā nobeigumam tuvojas vērienīgie rekonstrukcijas darbi Andreja Upīša ielā — no krustojuma ar Rubenes ielu gandrīz līdz pašam pilsētas apvedceļam, kur jau iepriekš bija asfaltēts gabals no ātrgaitas šosejas līdz pat Volvo centram.
Parlamenta abām mazākajām — Latvijas reģionu apvienības un partijas «No sirds Latvijai» — frakcijām vajadzētu būt piesardzīgākām tagadējā flirtā vienlaikus gan ar Straujumas valdības kodolu, gan tam oponējošo Nacionālo apvienību. Tām nav dota iespēja pašām izvēlēties savu nākotni, ko noteiks «lielo» partiju līderu ļaunatminība, neaizmirstot sīkfrakciju šābrīža «neuzticību».
Karstākais šo dienu notikums, domājams, ir jaunā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa stāšanās amatā. Iepriekšējam valsts vadītājam Andrim Bērziņam par vienu no lielākajiem, ja ne pašu nozīmīgāko trūkumu varēja uzskatīt problēmas komunikācijā, kas neizbēgami veidoja tēlu pirmajam prezidentam atjaunotās Latvijas vēsturē, kurš pats atteicās otro reizi kandidēt vēlēšanās. Prezidentam Vējonim ar tēlu, šķiet, nebūs problēmu. Par to pagaidām liecina sākotnējās aktivitātes, kas plašākai sabiedrībai iet pie sirds.
Lai satiktos un smeltos jaunas idejas, vakar Kocēnu kultūras namā norisinājās Valmieras rajona sieviešu apvienības 11. pozitīvās pieredzes vasaras skola. Latvijas lauku sieviešu apvienība (LLSA), kurā ietilpst arī mūspuses organizācija, pastāv jau piecpadsmit gadus un regulāri aicina dalībnieces sanākt kopā, lai izglītotos, izzinātu, attīstītu savas spējas un celtu pašapziņu.
«Tagad ar krīzi ir kļuvis nopietnāk. Sen jau ir krīze, vismaz kopš 2010. gada, bet tagad var just, ka cilvēkiem grūti: darba nav, naudas nav. Pensijas samazinātas, pabalstu apmēri arī. Jau 2004. gadā runāja, ka Grieķijā būs grūti laiki. Toreiz milzīgu naudu iztērēja, lai uzceltu olimpisko spēļu infrastruktūru. Pēc tam jau viss sāka iet uz leju. Situācijā, kāda tā ir pašlaik, bez Eiropas risinājumu nevar būt. Ekonomiku, kāda tā ir pašreizējā stāvoklī, citādāk, kā piekrītot sadarbībai ar ES, nevar izglābt. Vajag lielu naudu,» saka Kosta Hasani, kurš jau septiņus gadus dzīvo Valmierā, strādā par logu meistaru, bet šoreiz ar viņu runājam skaipā, jo Kosta kopā ar sievu Līvu, piecgadīgo Luīzi un septiņus mēnešus veco Henriju Niko padzīvo pie Kostas vecākiem Patrā.
«Grieķi joprojām cer, ka viss būs kārtībā: tiks palīdzēts, tiks nauda iedota. Tā pārliecība, ka Grieķija ir kaut kas īpašs, tautā ir dzīva. Viņiem tiešām Grieķija ir viss: viņi ir vēstures un kultūras veidotāji, tāpēc domā, ka viss notiks, viss būs labi, pārdomās dalās Līga Stiģe-Skafida. «Domāju, ka daudzus arī neinteresē lielā politika: ko dara Ciprs, ko teica Varufakis, viņiem tagad ir svarīgi, lai bankas būtu vaļā, lai kontā būtu pensijas, darba alga, lai varētu to izņemt, iepirkties. Tāpēc ir sajūta, ka ir šī maldīgā eiforija: viss nokārtosies!
Cilvēkiem ar invaliditāti piedāvā dažādot ikdienu, piedaloties radošās nodarbēs. Daudzi saka, ka vēlētos nevis aizrauties ar lietām, apgūstot jaunas prasmes, bet būt pastāvīgi nodarbināti.