«Liesma» jau informēja par biedrības «Siera klubs» nesen interesanti noorganizēto Meistaru dienu Valmieras tehnikuma ēdināšanas servisa audzēkņiem un pasniedzējiem. Tajā uzstājās arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs JĀNIS ŠOLKS. Piedāvājam daļu no viņa stāstījuma par nozares attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē.

Pagājušajā nedēļā 83 Latvijas pilsētās un novados Karjeras nedēļas pasākumos piedalījās vairāk nekā 137000 jauniešu.

GUNTA GRIGORE par Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītāju strādā piekto gadu, bet savu pedagoga karjeru sākusi, vēl būdama skolniece, vasaras brīvdienās strādājot bērnudārzā. Vēlāk bijusi gan praktizējoša skolotāja, gan izglītības iestādes vadītāja 13 gadus Alūksnes pusē, gan izglītības, kultūras un sporta speciāliste Strenčos. Guntai ir ne tikai teorētiskas, bet arī praktiskas zināšanas pirmsskolas, pamatskolas un vidējās izglītības posmos. Iegūti divi maģistra grādi – pedagoģijā un izglītības vadībā. Iet klasē, lai mācītu bioloģiju, mājturību vai veselības mācību, pēc šī brīža darba apjoma vairs nav fiziski iespējams. Gunta ir arī Izglītības kvalitātes dienesta eksperte, kas piedalās skolu akreditācijās un direktoru atestācijās.

Valmiermuiža ir tāda vieta Latvijā, kurai ir īpaša noskaņa, kurā kaut kas ir arī pārveidots, kaut kas nav saglabāts... Bet kopumā tās vērtības, vērtību kopums ir šeit uz vietas un ir diezgan nozīmīgs potenciāls nākotnes attīstībai. Ja mēs runājam par kultūras mantojumu, tad tas ir vērtīgākais, ko katra paaudze radījusi un kas paliek pēc mums, kad mēs paši beidzam pastāvēt. Ja mēs tā iedomājamies valsts aizsargāto kultūras pieminekļu sarakstu, kurā ir ap deviņiem tūkstošiem ierakstu, tad tas ir vērtīgākais, kas Latvijā saglabājies. No šī viedokļa skatoties, vajadzētu censties šajā sarakstā iekļūt starp tām vērtībām, kas ir valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Iekļūšana šajā sarakstā ir vērtības manifestācija jeb vērtības pacelšana.

Var nodomāt, ka saknapinātajā, daudzus solījumus un pat dažus likumus nepildošajā 2020. gada budžeta portfelī atvēlot 4,5 miljonus eiro politisko partiju finansēšanai, valdība ir izdomājusi labu stratēģiju šī budžeta cauri dabūšanai Saeimā. Publiskajā telpā, ministru un arī deputātu izteikumos un pārspriedumos kaut kur otrajā vai pat trešajā plānā nu ir palicis satraukums par skolotāju, mediķu mazajām algām, brīvpusdienu atņemšanu bērniem, pat par teritoriālo reformu. Par gandrīz galveno tēmu nu kļuvuši kopā ar budžeta projektu iesniegtie grozījumi «Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā», kas paredz partiju finansējumu no valsts budžeta palielināt turpat vai septiņkārt. Šogad partijas no valsts budžeta vēl saņem vai jau ir saņēmušas vien nedaudz vairāk par 600000 eiro, bet nu ir iecere šo summu palielināt līdz 4,5 miljoniem eiro.

Jau otro reizi īstenos globālu Latvijas emigrantu un remigrantu aptauju un atkal skaidros, kā mūsu tautieši jūtas ārvalstīs. Pirms pieciem gadiem tika veikts līdzīgs pētījums, un tas sakrita ar laiku, kad aktivizējās pašvaldības, uzrunājot savējos, lai brauc mājup, ka palīdzēs viņiem ar bērnu tikšanu bērnudārzos un skolās, ka informēs viņus par darba iespējām, ka neviens neslēps arī to, cik, attiecīgo darbu darot, varēs nopelnīt.

Sestdienas pēcpusdienā Valmieras Kultūras centrā pulcējās tautisko deju cienītāji, lai noskatītos tradicionālo sadancošanās koncertu Mēs – 3, Jūs – 3, kuru organizē Valmieras Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs Agrā rūsa, trīs vietējām deju kopām piepulcinot kolektīvus no citiem Latvijas novadiem.

Ceturtdien, 17. oktobrī, svinīgā pieņemšanā pie Valsts prezidenta Rīgas pilī tika pasniegti kausi 25. Valsts prezidenta balvas izcīņas vieglatlētikā uzvarētājiem. Jaunievēlētais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits šo godpilno uzdevumu veica pirmo reizi.

Ikgadējā aktīvā ceļu būvdarbu sezona tuvojas noslēgumam. To var teikt arī par darbiem lielākajā Valmieras ielu būves projektā – Valmieras Rietumu industriālās maģistrāles būvniecībā, kur darbus plānots pabeigt jau līdz šī gada beigām. Šo objektu būvē valmieriešiem labi pazīstamā un līdz šim par veikumu citviet pilsētā kvalitātes ziņā uzteicamā ceļu būvfirma SIA Limbažu ceļi, realizējot patiešām vērienīgu un tehniski ļoti sarežģītu pašmāju ceļu projektētāju biroja SIA Ceļu komforts projektu, kura realizēšanai piešķirts Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansējums 2870688 eiro apmērā. Rietumu industriālās maģistrāles projekta kopējie attiecināmie izdevumi ir 4,012 miljoni eiro.

Pagājušajā nedēļā 15. oktobrī notika būtisks pavērsiens Valmiermuižas iedzīvotāju dzīvē – saskaņā ar SIA Valmieras ūdens dalībnieku sapulcē pieņemto lēmumu Burtnieku novada pašvaldība nodevusi uzņēmumam Valmiermuižā esošos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, veicot mantisko ieguldījumu uzņēmuma pamatkapitālā. Turpmāk ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apsaimniekošanu un uzturēšanu veiks SIA Valmieras ūdens, piegādājot iedzīvotājiem dzeramo ūdeni un novadot notekūdeņus.