Šķiet, neviens no vecākiem pašlaik necepas par to – būs vai nebūs bērnam skolā brīvpusdienas no nākamā gada 1. janvāra. Ģimenes uzticas pašvaldībām, kas tiešām brīvpusdienas apmaksājušas arī pusaudžiem un jauniešiem un lepojušās, ka var skolu audzēkņus nodrošināt ar pilnvērtīgu ēdienreizi. Ir lauku skoliņas, kurās padomāts arī par siltu ēdienu brokastīs un tiek nodrošināts, jā, varbūt vecāku piemaksāts, pat launags, jo labi taču zinām, ka bieži vien mācību iestādē skolēni pavada lielāko dienas daļu. Pilsētas skolu audzēkņi  interešu izglītību var tvert riņķī un apkārt, bet lauku skolās pulciņš aiz pulciņa mēdz notikt līdz pat vēlai pēcpusdienai. Starp citu, arī šis ir pašvaldību neatsverams devums.

Šonedēļ notikušās Eiropas Mobilitātes nedēļas 2019 temats bija «droša pastaigāšanās un braukšana ar velosipēdu». Akcijā iesaistījās arī Valmieras pilsētas pašvaldība, noskaidrojot pilsētā velosipēdistiem draudzīgākās iestādes un darba devējus.

Piekritīsiet, ka ir starp mums cilvēki, kuriem negribas tā vienkārši paiet garām. Valmierā Stacijas ielas 13. mājas iedzīvotāji vēlējās «Liesmā» dalīties cieņpilnā apbrīnā par savu kaimiņu – vienu no šī daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem PĒTERI EGLĪTI. Viņam 24. septembrī būs 90!

Sociālo uzņēmumu skaits Latvijā pieaug. Savienojot šķietami nesavienojamo – biznesu un labdarību, radoši cilvēki un uzņēmumi realizē interesantas un vajadzīgas idejas.

Atzīmējot Pasaules fizioterapijas dienu, Vidzemes slimnīcas Vidzemes Rehabilitācijas centrā notika «Atvērto durvju» pasākums.

Liesmas redakcija šad un tad saņem biezas aploksnes ar Austrālijas markām. Sūtītājs ir kādreizējais valmierietis Māris Krusts, nu jau sirms vīrs, kurš labprāt dalās ar mums informācijā par latviešu dzīvi viņa mītnes zemē Austrālijā. Krusta kunga sūtījumos ir arī ļoti interesants periodiskais izdevums – krāsaina, parasti 14 lappuses bieza, Latviešu Ciema Avīzīte.

Nu jau sesto gadu Īrisa un Imants Vainovski Vaidavas pagasta «Lejas Bregžos» pulcināja Tautas lietišķās mākslas studijas «Māra» dalībnieces un citus ieinteresētos uz Māla svētkiem.

Šogad Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) svin simto dzimšanas dienu. Tikai gadu jaunāka par Latvijas valsti, tā dibināta 1919. gada 29. augustā kā Latvijas Valsts bibliotēka. 1991. gads līdzās valsts neatkarībai sagaidīts ar jaunu nosaukumu – Latvijas Nacionālā bibliotēka, kas šodien lieliem burtiem rotā valsts galvenās grāmatu krātuves vismūsdienīgāko un augstāko virsotni – Gunāra Birkerta projektēto Gaismas pili.

13. septembra pasākuma pirmā daļa Dzeja un burbuļi bija domāta bērniem, bet otra – Dzeja un piparmētras – pieaugušajiem. Dzejas dienas ievadot, bērnudārza vecākā grupiņa un 1.b, 2.b un 3.b klases skolēni, kuri mācās Ramatā, nolika ziedus pie pirmās latviešu dramaturģes un dzejnieces Marijas Pēkšēnas piemiņas akmens Nuķu pusmuižas norā, bet tad devās uz Ramatas Kultūras centru, kur uzstājās ar priekšnesumiem un runāja arī pašu sacerētus dzejoļus. Turpinājumā Mazsalacas bibliotēkas Bērnu nodaļas bibliotekāre Liene klātesošos iepazīstināja ar jaunākajām bērnu dzejas grāmatām bibliotēkā un Kamišibai papīra teātri, parādot divas ludziņas Ozols, kas izdāļāja zīles un Kastanis.

Kas ir Gaviļu balsis? Tās ir dzirkstošs soprāns – Jolanta Strikaite-Lapiņa, spēcīga un virtuoza trompetes balss – Jānis Porietis un ērģeļu orķestris – Ilze Reine. Tā ir mūzika, kas gavilē, rotājas un priecājas;  ticiet vai ne – tādu var atrast ne tikai aizgājušo gadsimtu pūrā, bet arī latviešu komponistu daiļradē.