Viļa Rīdzenieka vienīgajā fotogrāfijā, kas uzņemta 1918. gada 18. novembrī, Latvijas valsts sākotnes vēsturisko personību vidū ir arī Jānis Alfrēds Bērziņš (pēc izpētes Nr.12.) no Rencēnu pagasta «Vecostermaņiem». Pirms trim gadiem Rencēnu pamatskolas skolniece Elīna Bombaka kopā ar muzeja vadītāju, piedaloties konkursā «Vēsture ap mums», nolēma iepazīties un apkopot uzziņas par cilvēku, kurš bijis klāt valsts dzimšanas laikā. Saliekot kopā uzzināto no Intas Pētersones Rencēnu vēstures grāmatas, tiekoties ar Ilonu Grasi (viņas māte ir J. Bērziņa māsīca) un no Ilgvara Butuļa un Gunāra Janaiša grāmatas «Valsts pirmā», atklājās, ka J. Bērziņam vienīgajam no 38 Latvijas Tautas padomes locekļiem nav ierakstīts mūžībā aiziešanas gads, tikai norāde – 196?. Izpētot iespējamos materiālus, meklētais netika atrasts. Tikai pirms mēneša laimīga sagadīšanās palīdzēja. Paldies Rūjienas muzeja vadītājai Līgai Siliņai, kura, meklējot sev vajadzīgo, nokļuva pie svarīgiem J. Bērziņa dzīves materiāliem un foto. Rīgā dzīvo viņa sievas māsas Mildas meita Mirdza Lapsa, ar kuru Līga tikās klātienē. Atrasta arī vieta, kur apglabāta J. Bērziņa ģimene, tikai nekādas norādes. Ir taču pelnījis plāksnīti?...

Gaidot Latvijas simtgadi, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas 12.b klases skolēni, sava audzinātāja Māra Bušmaņa rosināti, rakstīja, kā viņi iedomājas Valmieru pēc 100 gadiem. Šie stāsti apkopoti grāmatā, kuras atvēršanas pasākums kopā ar Dainu Sirmo u.c. paredzēts 4. decembrī Valmieras integrētajā bibliotēkā. Ar pašu autoru atļauju piedāvājam dažus no stāstiņiem arī Liesmas lasītājiem.

Novembris ir lašveidīgo zivju nārsta laiks. Dabai draudzīgie izmanto iespēju šajā laikā upju straujtecēs skatīt vienreizējus mirkļus ar nārstot atnākušajām zivīm. Neguļ gan arī malu zvejnieki, izmanto iespēju pielavīties zivīm, kas nārsta brīdī kļūst neuzmanīgas, un tās nodurt vai pat noķert ar rokām. Tādēļ novembris ir arī pastiprinātas uzmanības laiks Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vides inspektoriem, zivju nārstu sargājot.

Šā gada 18. novembrī Latvija pievienosies Eiropas valstīm – simtgadniecēm. Pirms simt gadiem Latvijas politiķi spēja vienoties un proklamēt neatkarīgu, demokrātisku valsti, kurā ietilpa visi vēsturiski etnogrāfiskie novadi, to skaitā Latgale, kura ilgstoši bija atradusies Vitebskas guberņā.

Aizvadītajā nedēļā Valmierā notika forums «Brīvības forums. Valmiera. Latvija. Šodien un rīt». Tajā viedokli par brīvības nozīmi un tās dažādajām izpausmēm pauda vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki. Par brīvību kā garīgu vērtību runāja skolotāja un dzejniece DAINA SIRMĀ.

«Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās,» teicis Imants Ziedonis. Pie Ziedoņa rakstītā jau reizi no reizes latvieši atgriežas, kad domai vajag atbalsta punktu, lai savu pārliecību vērstu plašumā. Gluži kā taka pāraug ceļā, ja kāds to sāk iemīt. Soli pa solim, no domas uz domu, sevi stiprinot pārliecībā.

Par godu Latvijas simtgadei Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola sadarbībā ar Valmieras integrēto bibliotēku sarīkoja vizuālās mākslas konkursu «Sprīdītis Latvijā», kurā varēja piedalīties audzēkņi no Valmieras apkārtnes skolām. Kopā tika apbalvoti 69 labākie bērnu darbi vairākās kategorijās.

Vidzemes Augstskolas (ViA) komanda kopā ar sadarbības partneriem izstrādājuši aizraujošu aktivitāti #izlīdziVītolam, ko ikkatrs interesents varēs izmēģināt gaismas festivāla «Staro Rīga 2018» laikā no 16. līdz 19. novembrim Valmieras pārstāvniecības telpās Rīgā, 11. novembra krastmalā 29.

Autobusa pieturvieta kā Hobitu namiņš, koka velosipēdu parks, zaļie dzelzceļi, ratiņu pastaigu trase jaunajām māmiņām, ēku izdaiļošana ar mākslas grafiti, dižkoku alejas un jauni meži, krāšņi mākslas soliņi un 100 rožu dārzs – tie ir tikai daži no 172 vides labiekārtošanas, izdaiļošanas un vides izglītības darbiem, ko paveikuši Latvijas cilvēki un kas pieteikti Latvijas simtgadei veltītajā vides iniciatīvā «100 darbi Latvijai».

Tas nu ir noticis! Otrdien, 13. novembrī, būvfirmas SCO Centrs vadītājs Jānis Matisons svinīgi nodeva rekonstruētā Matīšu kultūras nama atslēgas kultūras nama vadītājai Ligitai Jenčai.